|
|
|
|
|
|
|
| | Līst klusums | Autors - Inese Liberte
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kluss... un ieskanas durvis kā vienmēr,
Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.
Viss kluss. Un, pieveros acis, vien liekas.
Ka klust viss uz šīs pasaules.
Mulst... un samulst pa īstam un vienam,
Tik mulss – ka var vēlēties.
Viss mulst. Un piedodot saprast pa īstam.
Ka mulst – tas ir noslēpums.
Just... un pamostas zvaigznes iekš debess.
Tik just – ka var saprast vienmēr.
Viss jūt. Un var pārbaudīt laimi no jūtām.
Ka just – tas ir pārpratums.
Zust... un pazūd šī pasaule šobrīd.
Tik zust – ka var parādīties.
Viss zūd. Un var atnāk no jauna vienmēr.
Ka zust – tas ir ieguvums.
Kluss... un ieskanas durvis kā vienmēr,
Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.
Viss kluss. Un pieveros acis vien liekas,
Ka klust viss uz šīs pasaules. (18.12.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|