|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ārā ziema, bet mums-pavasaris | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ārā ziema,bet mana sasalusī sirds ir atsalusi.
Tā kūst ikreiz,kad novēršas no aukstā sniega
un meklēdama kaut ko acīm patīkamu
atrodu Tavas ledussiltās acis.
Tev salst roka,man arī.
Mēs esam kaut kur atstājuši cimdus.
Bet vienalga...
Atkal nokūst daļa manas sirds,
jo mūsu aukstās rokas kopā silda sirdis.
Aukstums sasaldē visas skaņas,
un ļauj skanēt tikai ziemai.
Bet tāpat es dzirdu Tavu sirdi pilam.
Katra tās lāse ir mana laime,
jo tā ir arī mana vaina, ka tev ir silta sirds.
Un nu,mazs paveersiens..
Kas būs,ja izkusīs tā visa?
Ko es tad darīšu bez Tavas sirds?
Es varbūt varētu Tev iedot savu,
ja mana pirmā neizkusīs.
Es jūtu mitru zemi mums zem kājām
Tas ir karsto siržu ledusūdens ezers.
Kājas stipri salst,bet mēs tak stāvam blakus..
Un arii tas mums silda sirdis.
Ārā ziema,bet mums ir pavasars...
(27.12.2005) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
