|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bārdas novele | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Patikt visiem. Izskatīties maksimāli labi, lai patiktu visiem pretējā dzimuma pārstāvjiem. Lai gūtu simpātijas no visām malām, lai visi manītu, dāvinātu ziedus, izrādītu uzmanību. Tas par sievietēm. Bet – tik pat arī vīriešiem piemērojams, nosecināju pēc sevis.
Pirms kāda gada vēl centos izskatīties maksimāli izskatīgs, cik vien tas manos spēkos. Gribēju, lai man apkārt būtu maksimāli daudz skaistu meiteņu, lai man pievērstu uzmanību veikalā, uz ielas, darbā, jebkur. Varbūt kādam tas liekas smieklīgi, ka vīrietis cenšas būt izskatīgs, bet – kur nu mēs sevi te stereotipos atkal mālēsim iekšā :). Katram ir jārūpējas par savu izskatu. Kādēļ gan ne? Bet – vai šādā veidā?
Pirms gadiem četriem biju uzaudzējis bārdu un baidījos no tās šķirties divus gadus. Kādēļ? Jo biju izdomājis, ka tā es izskatos maksimāli labi, arī vecāks. Tātad – lielāka piekrišana no pretējā dzimuma. Es biju atkarīgs no tā. Aii :). Tad gan vienā mirklī to apzinājos un piespiedu sevi to likvidēt. Tagad, laika aizņemtības dēļ tā atkal ik pa laikam uzrodas, bet tai nav pastāvīga vieta manā repertuārā. Jebkuram tas liekas smieklīgi, ka cilvēkam var būt aktuāls kas tik nenozīmīgs, tomēr – tā nu ir bijis, tātad, ne man vienīgajam.
Nākamais etaps – gadus četrus man bija pagari mati, jo biju izsecinājis, ka tā es izskatos vislabāk. Arī no tā es biju atkarīgs. Mazs dāmītis, vienā vārdā :). Te saņēmos, izdomāju ko mainīt, nolēmu arī atbrīvoties no savas atkarības. Palūdzu frizierim matus, kas karājās līdz ausīm. Pagāja nedēļa, līdz apradu ar jauno stāvokli, sāku dzirdēt pozitīvas atsauksmes, nomierinājos pavisam. Vēl viena atkarība mazāk. Vairāk nav jāsatraucas par tādiem niekiem. Kopš atbrīvojos no šīm atkarībām, pašam kļuva vieglāk, jo nav jātrīc par tādiem, patiesībā nenozīmīgiem niekiem. Ar katru šādu izgājienu es tapu jo brīvāks.
Nākamais sets. Pēc laika gan – pirmais no šiem. Ņemot vērā manu visai smalko augumu, mīlēju valkāt platas bikses. Tad jutos brīvāk. Ticiet vai ne, bet man bija atkarība arī no tā :). Es nespēju iedomāties, kā es varētu justies stabulenēs. Bet – pateicoties” šai atkarībai, man bija problēmas izģērbties pludmalē, jo, redz, esmu smalks, bet platajās biksēs jau nu tas nemaz neesot redzams (kā tad...). Pienāca mirklis, kad izlēmos atgriezties pie šaurajām biksēm. Kādēļ, pat neatceros. Laikam tādēļ, lai pārvarētu savas atkarības. Pirmo mēnesi bija jocīgi tādās staigāt, jo biju sagājis pamatīgos kompleksos ar savām platajām biksēm, ka maz neliekas. Likās, ka soļi tagad no malas izskatās tādi muļķīgi, reizēm pat bija tā, ka nevarēju brīvi paiet, piedomājot. Pagāja mēnesis – piemirsu par to un palika vieglāk. Tapu brīvāks no muļķīgām domām un kompleksiem, atkarībām.
Ar katru šādu izgājienu, kur esmu sevi piespiedis lauzties, galu galā esmu palicis brīvāks, labāk jūtos. Tātad – tagad sāku domāt par to, kas ir manas atkarības un mēģinu tās lauzt. Kā reiz – sen nekā tāda nav bijis, būs jāpadomā :).
Šajā sakarā – manu daudzus cilvēkus, kas neļaujas pārmaiņām. Viena frizūra jau piecus gadus, viens ģērbšanās stils, viena kosmētika. Vienas krāsas. Mīļie cilvēki, dažādojiet sevi, neļaujieties ieslīgt atkarībās. Dažādība tikai krāšņo. Pie tam – ar laiku paliek vēl labāk! Es – dzīvs piemērs.
Runājot par drēbēm – kādreiz ar savu bezgaumību un izlekšanu bieži vien biju par izsmieklu apkārtējiem. Piecpadsmit gados staigāju kļošenēs, kas toreiz galīgi nebija modē, man bija kurpes uz augstiem papēžiem (ak stereotipos – gejs? :P ), gari džemperi gandrīz līdz ceļiem kā kārtīgam Nirvanas fanam. Visādi lakatiņi, auskari, traki gredzeni. Par mani vairums smējās, paņirdza, līdz vienā mirkī neizturēju un ierāvos sevī. Atteicos no visa sava lielā “stila” un paliku melns un pelēks. Manas drēbes bija konstantas. Vienmēr monotons, maksimāli neuzkrītošs, lai tik nepiesaistītu liekas uzmanības. Kad gāju iegādāt kādu drēbi, drošības labad pat kādu čomu saucu līdzi, lai netrāpītu galējībā. Tā nu es vairākus gadus sabiju melnā un pelēkā, retu reizi atļaujoties ko spilgtu, arī tad, ar skumjām acīs, parasti to atstājot plauktā. Pašu jau nospieda šāda dzīve, kad jūties ierobežots. Biju ļoti kārtīgs un solīds pēc izskata, bet pašam tas īpaši nepatika. Biju vecs tantuks jauna čoma izskatā :). Un atkal – iet laiks, labprāt sevi salaužu, atrodot kādu foršu raibu drēbes gabalu. Bet tomēr – parasti jau piedomāju, lai tas nebūtu pārāk traks. Nevēlos jau es nekur izlekt, man patīk, es labi jūtos, ja manās drēbēs ir kādas krāsas, dzīvīgums. Un – atkal viena atkarība iet uz savu nobeigumu. Tā gan ir tikai ceļā. Zinu tik vienu – man nepatīk uzvalki ikdienā. Uz teātri – labprāt, bet ikdienā sevi pelēkot kā kantora žurku nevēlos. Protams, ja apstākļi to spiestu, nāktos, bet, pēc izvēles – nē. Man patīk justies brīvi, bet uzvalks to nepiedāvā.
Kā nākamo piemēru par atkarībām minēšu kādu situāciju. Divas meitenes ieraudzīja manas fotogrāfijas, kurās man vēl bija gari mati un ieteica man, ka vajagot atgriezties pie vecā matu griezuma, jo tā es labāk izskatījos. Pats nobrīnījos par savu reakciju. Kādreiz es būtu piekritis šim viņu secinājumam, bet tagad? Man nav svarīgi izskatīties pēc iespējas vispārpieņemti skaistākam. Vairs negrasos lekt pakaļ tam, lai patiktu pēc iespējas vairāk sievietēm u.t.t. Cik esmu nosecinājis, arī gaumes ir dažādas. Vienam patīk tā, kā izskatās, citam atkal tieši otrādi. Tas, kā vairumam patīk, acīmredzot, nekādu lielo lomu man nespēlē. Man ir būtiski, lai es būtu patīkams tam cilvēkam, kas man ir svarīgs, nevis puspasaulei. Tieši tādēļ jautājums sievietēm, kam tomēr pagaidām tas vēl ir vairāk aktuāli kā vīriešiem. Vai tiešām ir jēga patikt visiem, pēc iespējas vairāk vīriešiem? Ko tas dod? Atceros savas izjūtas, kad lecu no biksēm ārā. Apliecinājumi, ļoti patīkami. Bija kaifs, kad, piemēram, tramvajā meitene skatās un nevēlas novērsties. Ir patīkami, kad aizeju uz klubu un tieši mani pamana pirmo, nevis manus čomus. Un – nav patīkami, kad pirmo mani nepamana. Bet – ar laiku tas man palicis nesvarīgāk.
Esmu nonācis pie slēdziena, ka nav jēgas lekt pakaļ kaut kādai vairākuma gaumei. Tai pašā laikā – reizēm gan gribas to apliecinājumu no pretējā dzimuma, ka neesmu zemē metams arī tāpat, bez savām domām, darbiem, tik ar ārišķo. :) Patīk jau tomēr mums visiem būt smukiem un patīkamiem. Bet – vai tad bez tieši tāda matu sakārtojuma utt.mēs pārvēršamies par krokodiliem? :) Vajag mēģināt un mainīties, jo tas taču ir tik feini. Ticu, ka tā arī vairākums dara. Bet – tomēr ne visi. Daudzi sevi ierobežo atkarībās, kā es savulaik ar tāda tipa drēbēm, tādu matu griezumu, ar to, ar šo. Tomēr – pārvarot to, sajutu, ka tapu brīvāks. Katra atkarība, no kuras atbrīvojamies, nes lielāku brīvību. Viena atkarība gan man vēl palikusi. Iemīlēšanās, bet tā ir cita opera, to ne tā pārvarēt :). Un – vai vispār vajag pārvarēt? Laikam vajag, ja traucē būt neatkarīgam savās emocijās un rīcībās. Par to vēl tik daudz domāt un rīkoties, pētot savas sajūtas :)
05.05.2004
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2886
Kopā:6436314
|
| |
| |
|
Autori
