|
|
|
|
|
|
|
| | Sapņotāja lāsts | Autors - Ilze R.
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sapņotāja lāsts.
Skatīts cilvēka acīm,
Un kāds mani sauc,
kaut kur tālumā,
Es dzirdu,
Un mani sauc.
Es sēdēju un skatījos
Kā mēness moka manus
Aizkarus.
Es slīdu prāta ceļojumā.
Bet es nespēšu izturēt
Ceļu savu, viena, bez tevis.
Raud tikai mana sirds
Aiz žēluma. (02.01.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1072
Kopā:6146228
|
|
|
|