|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņu stāsti. Pirmais piegājiens | Autors - Koko
| | Komentāri (24)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
(Viņa,Viņš,Sekss). III stāsts
Sāra ar viņu iepazinās nejauši, sajaukdama telefonu numurus nosūtot apsveikumu. Tā jau 3 mēnešus viņi sarakstījās, līdz kādu dienu viņš uzaicināja pie sevis. Tā kā bija vasaras brīvlaiks nebija vairs noteikta dienas režīma. Satikdamies centrā, viņi iekāpa tēva mašīnā un jau bija „reāla” iepazīšanās jau ar dieviem vīriešiem aci pret aci. Piedzīvojumu meklētājas gars atļāva viņai iziet uz riskantām situācijām un šoreiz bija viena no tām -„Aizej tur nezin kur... ”
Viņš nebija rīdzinieks un Rīgā mācījās un dzīvoja, bet šogad atrada arī darbu līdz ar to bija bieži. Pa ceļam viņi iegriezās veikalā, jo izradās, ka vakarā ir paredzēta neliela pasēdēšana. Dzīvoklītis maziņš, nedaudz nepierasti meitenei, kura vienmēr dzīvojusi lielā mājā, bet viņa ātri aprada ar apstākļiem neizrādīja izbrīnu. Tēvs viņus atstāja uz pāris stundām dēļ darba darīšanām. Viņš bez liekas kautrības viņu glāstīja, samīļoja un skūpstīja. Sāra nepretojās nevienam viņa izgājienam. Sevi pat nedaudz izbrīnīdama ar šo vēso mieru, jo šis bija viņas pirmais sakars. Liekas ,ka mātes nostāja par to, ka vīriešiem vajag tikai vienu, viņas zemapziņā tas bija nogulsnējies un lika to visu uztvert kā pašsaprotamu. Ka arī, lai cik smieklīgi tas neliktos, bet grāmatas un filmas arī bija devušās iespaidus un zināšanas šajā sakarā. Tēvs ar savu darba kolēģi bija atveduši šampanieti un saldumus. Sarunas rosījās sākot ar politiku un beidzot ar savstarpējām attiecībām. No malas viņi izskatījās kā pāris audiencē pie vecākiem. Tēvam Sāra patika dēļ sava atklātuma un pielāgošanās spējas. Jauniegūtais draugs visu laiku viņu aplidoja, apčubināja un tas bija tik uzkrītoši ,ka Sārai sametās kauns. „Vai tas ir normāli?” viņa sev jautāja, ka arī nesaprazdama kāpēc viņa viņu tā interesē. Varbūt šmaugais viduklis, pilnvērtīgās krūtis vai acis, viņa minēja tālāk. Vakars noslēdzās ar to, ka otrs pārītis aizbrauca, lai netraucētu „jaunlaulātos”. Viņa līdz šai dienai nebija zinājusi viņa vārdu, tāpēc uzmanīgi klausījās kā viņu dēvē apkārtējie. Sāra bija viena auguma ar viņu, gadu jaunāka un neko īsti nepieredzējusi. Viņa viņu izprašņāja par iepriekšējām attiecībām. Kas viņam patīk un, kas nē. Līdz brīdim kad pa televizoru neko vairs nerādīja un tika piedāvāts uzklāt gultu. Kopīgiem spēkiem tas bija padarīts un abi platos t-kreklos palīda zem segas. Tajā brīdi Sārai trūka mūzikas, kas skanētu fonā, bet tā viss bija kārtībā. Viņa nebija vecākiem paskaidrojusi, kur dodas, tikai to ,ka nebūs mājās. Ap pusnakti zvanīja mamma, savā ziņā atvieglota, ka tiek izrauta no briestoša seksa uzbrukuma – viņa izskaidrojās. Vispār viņai bija vienalga ko vecāki domā, bet vismaz skaidrība viņiem bija par to, ka meita ir ietiepīga un nepakļaujas citu iegribām, respektīvi, nedarīs to, kas viņai nav izdevīgi. Ja tikai viņi zinātu, kādas intrigas viņa rada ap sevi vīriešos modinot iekāri. Svēti grēcīgais eņģelis, tā viņa sevi dēvēja. Jaunava, kas radīja nobriedušas sievietes tēlu. Tas viņu uzjautrināja, bet tajā pašā brīdī, spçlējoties ar uguni baidījās apdedzināties. Ielīzdama gultā viņa noteica:„Viss tiek kontrolēts” un turpināja mīlināties. Pēc izskata viņš nebija tas, ar kuru viņai gribējās zaudēt jaunavību, bet kā sanācis tā sanācis vairāk jau nekur. Šī mazā nolemtība viņai pat nedaudz glaimoja, jo tagad arī viņai būs draugs tāpat kā citām. Tikai atšķirība tāda ,ka šo stāvokli izlēma vienbalsīgi viņš, kā pašu par sevi saprotamu lietu. Sārai patika viņa grieķiskais deguns un slaidais augums, kā jau saka pretējie poli pievelkas. Pēc stundas, vāļāšanās un maigošanās tika novilkti krekli, uzreiz viņš ķērās klāt pie krūštura attaisīšanas, bet viņa uzšāva pa rokām – aizliegdama to darīt. Skūpsti lija kā lietus pār viņas augumu, maigi un karsti. Kakls, krūtis... nekas netika aizmirsts. Ja kaut kas viņai lika justies neērti vai kaitināja, tad viņa viņu kutināja. Savā ziņa viņa jutās neērti dēļ neskūtajām kājām, bet tas liekas viņu netraucēja. Arī viņa centās nepievērst tam uzmanību. Kad bija beidzis kunilingu viņš, noskūpstīdams viņu uz deguntiņa, uzlika rokas uz galvas un centās nospiest uz leju, lai viņa viņu apmierinātu ar tāpat. Stingri turēdamās pretī viņa klusi izteica:„Nē!” Viņš neizrādīja vilšanos un paņēma prezervatīvu. Kad piedāvāja to viņai uzvilkt, bija dzirdama tā pati atbilde tikai ar piebildi, ka tas ir vīriešu pienākums ne viņas. Lēnām viņš centās ievadīt locekli viņā, sāpes tika nomaskētās ar smaidu un skūpstiem. Viņš darbojās un riktējās savā nodabā, bet Sāra gulēja un domāja kāpēc to dara. Pēc brītiņa izskanēja tāda frāze: „Nekas nesanāks, alkohols manu draudziņu aizmidzinājis, bet tu tik un tā esi iekarojamākā, man ļoti žēl, ka tā sanāca, gan jau....” Sāru šie vārdi tik ļoti iepriecināja ,ka viņa viņu nogāza uz muguras un karsti skūpstīdama atteica, ka nekas traģisks, un kam gan negadās. „Yes, jaunavība vel ir mana!” iekšēji izkliedza Sāra. Uz guldamās viņam virsū viņi maigojās vēl kādu laiciņu, kad Sāra bija nedaudz samiegojusies. Cieši piespiedusies viņam klāt viņa snauduļoja, sabužinādams viņš piedāvāja pamēģināt vēlreiz. Atteikdama ,ka ir nogurusi viņa izlikās guļam.
Pamodusies gultas vidū un viena, viņa satrūkās, bet izdzirdam virtuvē balsis atpazina tēvu un dēlu dedzīgi runājamies. Pievilkusi un apņemdama ceļus viņa mierīgi sēdēja. Pēc brītiņa viņš ienāca un noskūpstīja viņu. Bija brokastu laiks, bet viņa nemīlēja tās ēst. Saprazdama, ka laiks apģērbties, viņa aši tempos apģērbās. Vienā momentā tēvs bija ieskrējis, bet aizgriezās atvainodamies. Uzvilkdami kopīgu rīta dūmu un vērojot Daugavas straumi viņi klusībā nodevās domām par gaidāmajiem darbiem. Būdams pavārs viņam diemžēl nebija nekā īpaša ar ko viņu palutinātu. Pāris maizītes un tēja. Centrs bija viņu galamērķis. Viņam bija mācības, pavadīdama viņu viņa devās pie savas māsas, kas pa vasaru tirgojās ar ziediem. Kādu brītiņu pakavēdamās pie viņas, viņa devās mājup. Nopirkdama kaut ko saldu, Sāra uzvilka vieglu dūmu autobusa pieturā.
Viņi sarakstījās tik pat regulāri kā agrāk. Dienas ritēja uz priekšu, kā ierasts. Viss bija labi kā ir. Pēc mēneša kad viņai neviena nebija mājās, viņa sajutās tik vientuļi.ka bija gatava riskēt atkal. Viņi sazvanījās un viņš nepilnas pusstundas laikā ar taksi jau bija pie viņas. Gāja Sexs&City ko viņi kopīgi noskatījās. Liekas, ka viņš tomēr velējās lai izmestā nauda par atbraukšanu tiktu kompensēta un viegli centās viņu uzbudināt. Cik dumji. Viņa velējas tikai tikt samīļota un aizmigt kāda skavās nevis to lopisko jampadraci. Viņš skaidri un gaiši noteica, ka laiks uz gultu. No visas sirds ienīzdama esošo situāciju viņa tomēr smaidoša uzveda viņu uz guļamistabu. Fonā skanēja Enigma viņš jau bija izģērbies un gaidīja gultā. Ar nolemtību sejā viņa izģērbās, bet to tumsā nevarēja īpaši manīt. Straujas un lokanas kustības ieskāva Sāru. Viņa zināja, ka ir pakļauta tikai vīrieša dzinuļa apmierināšanai, nevis tikai mierīgai pasēdēšanai un aizmigšanai pie televizora. Noguldīdams viņu uz muguras, viņš atplēta viņas kājas. No nelielā pārsteiguma viņa sarāvās. Uzguldamies viņai virsū. Viņa pirksti ieslīdēja dziļi jo dziļi radot sāpes un neizpratni, kāda jēga tam. Kustinādams ar vien stiprāk un straujāk viņš laikam gribēja panākt viņās uzbudinājumu. Kārtējo reizi nevēlēdamās aizskart vīrišķo pašlepnumu, viņa smaidīja un elsoja. Spiezdams viņas krūtis viņš imitēja ar pirkstiem locekli, domādams, ka tas ir patīkami. Izraudama viņa roku no pašpārliecinātās pašdarbības, viņa atļāvās pieskarties loceklim, cenzdamās nenobīties. Viņš iestenējās un skūpstiem pārklāja maigo Sāras vēderiņu. Saspiezdama stiprāk viņa mantību viņš notrīcēja. Juzdams to, ka ilgāk negrib gaidīt viņš iepleta kājās tik plati, ka Sārai sāpēja, bet viņš to nemanīja. Viņa mēle kā čūska ātri un nesaudzīgi iebruka viņā un pārņēma. Nepazīstamās un nedaudz apdullinošās sajūtas viņu paralizēja. Viņš bija kā vētra, kas plosījās viņai starp kājām. Viņa uzbudinājums bija jūtams muskuļu saspringumā. Likās ,ka viņa skūpsti var apēst, izsalkums viņa darbībās bija pat nedaudz biedējošs. Viņš strauji darbojās, tad pēkšņi pārsteigdams gulošo jaunavu no visa spēka apvēla viņu uz muguras. Un ieslidināja melīti tumšajās aliņā, kuru pēc tam apciemos viņa mazais karalis. Neizpratne un dīvainas sajūtas pārņēma Sāru. Atmezdama galvu atpakaļ viņa roka aizklāja muti. Arvien straujāk kustēdamies viņš raustīja viņu uz priekšu un atpakaļ. Sārai vienu brīdi likās, ka visi iekšējie orgāni tūlīt tiks izbakstīti un izkritīs pa muti. Izraudamās no viņa rokām un apturēdama sāpes apgulās uz muguras. Viņai likās, ka ir kā izdrāzts suns. Iekarsušais tumšmatis sagrāba viņu un kaislē skūpstīja, laizīja un košļāja viņas nevainīgi maigo ādu. Rokas glāstīja un spieda krūtis, kas bija piebriedušas, bet te nu viņš apstājās : „Man nav prezervatīva”. Tik klusi un nevainīgi skanēja šie vārdi, ka Sāra vai sāka smieties, bet saprazdama lietas nopietnumu viņa izleca no gultas un aizskrēja uz mājas otru galu. Viņa zināja, ka jaunākajai māsai uz dzimšanas dienu draugi kā prikolu bija sadāvinājuši prezervatīvus un tagad bija īstais laiks lai tos izmantotu. Pa ceļam vel ieskriedama vannasistabā viņa apmazgājās. Nevarēdama atrast kur ir māsas dāvanas galvenās sastāvdaļas viņa nekavējoties sazvanījās. Neiztikt bez jautājumiem, kāpēc tas u.t.t un beidzot pēc norādēm atrada vajadzīgo lietu. Ienākdama istabā viņas acis nopētīja viņa atlētisko profilu, kas gulēja gultas labajā malā. Nomezdama halātiņu un noskūpstīdama deguntiņu viņa viņu pamodināja no snaudas. Šoreiz ne tik agresīvi, bet tik pat spēcīgi viņš turēja viņu savās rokās. Kā saka smaga roka. Šis brīdis neizbēgami bija pienācis. Viņi bija viens pie otra cieši piekļāvušies, viņa rokas slīdēja pa viņas gludo ādu, kas smaržoja pēc viegla jasmīna. Atkārtojās mēģinājums viņu piespiest ,lai viņa atsūkā. Bet tas arī šoreiz gāja secen. Viņš kutināja viņas mēlīti un kaut ko gaidīja, bet Sāra nevarēja iedomāties. Viņš atgrūda viņu uz muguras uzgūlās virsu un ar smacējošiem skūpstiem neļāva elpot. Atliecies atpakaļ viņš uzvilka prezervatīvu un satvēra viņas rokas. Aplikdams tās sev ap kaklu. Viņas kājas viegli apvijās ap viņu. Iekārtojies uzbrukumam, viņš vel nedaudz padarbojās ar pirkstiņiem un mēlīti. Tad ieriktējis savu mazo draudziņu startam sāka grūst to arvien vairāk viņā, kā vilciens viņš gāja ar vien dziļāk un dziļāk. Neaprakstāms sāpju spalgums pārņēma viņu. „Kā var šīs sāpes pārciest, vai es pārdzīvošu?!” Šādas domas jaucās viņas galviņā. Viņa cerēja, ka viņš vel nedaudz pakratīsies un beigs, bet liekas ,ka tas nebija viņam padomā. Spiezdams viņas krūtis, tverdams kājas un elsojot kā aptrakušam zvēram viņš ārdījās. Sāra centās saprast kā no tā var gūt baudu, bet lai kā viņa centās sāpēja ar vien vairāk un vairāk. Bezspēkā nokrītot kā miltu maisam uz viņas, viņš izdvesa : „Ceru, ka nebiju tev pirmais!” „Nē ko tu! Vis ir ok, neesi tu pirmais” Noglaudīdama savu izvarotāju viņi iemiga.
Tomēr, lai kādu bija viņa iedomājusies savu pirmo reizi, tai noteikti nebija līdzības ar šo izgājienu. Dzīvē panākdama gandrīz vienmēr savu, spītējot citiem ar savu raksturu un nepakļaujoties tā bija ritējusi viņas ikdiena, bet te viņa savos palagos tika pēc savas gribas spīdzināta. Šī paradoksālā situācija viņai nelika mieru visu nakti līdz rītausmai. Par brīnumu viņa pamodās pirmā, pamanot asinis uz kājām. Ātri izraudamās no gultas viņa aizskrēja uz vannas istabu. Tas bija noticies. Nolamādamās pie sevis, ka palagi netīri nevis par to, ka atdevusies tikai aiz žēluma, neņemot vērā apstākli, ka paspēlē savu nevainību. Viņš viņai nebija nekas vairāk kā labs paziņa, viņš netika uztverts nopietni. Vismaz viņai tagad bija vienalga. Viņš bija laupījis nevis viņas jaunavību, bet gan prieku, viņa nesaprata, kāpēc viņai bija tik ļoti vienalga. Viņš sabijās ieraugot asinis, bet Sāra nomierināja pasakot ,ka viņai sākušās reizes.
Viņa viņu pavadīja un redzēja pēdējo reizi. Atbildēdama uz telefona zvaniem viņai nebija ne vēlēšanās ne ,laika ar viņu tikties, palēnām viņš saprata, ka viņai viņš bija tikai draugs, nevis kā viņam sirds mīļā pelīte. Diez vai viņš jebkad nojautīs, ka bijis pirmais viņai, jo izrāde bija izcila.
Viņa nejutās nekā īpašāk tikai nolemtības sajūta būt zem vīrieša viņu biedēja. Tāpēc viņa nolēma izmantot vīrieša dzīšanos pēc šāda veida tuvības un izmantot to.
(10.01.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
