|
|
 |
|
|
|
|
| | Vecgada vakarā | | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pa meža taku es brienu,
Zem sniegpilniem zariem lienu.
Aiz manis nāk mežsargs un vēro,
Acis tam dusmīgi zvēro.
Ar bisi mani viņš baida,
Kad cirtīšu eglīti, gaida.
Lauž kritalas, bubina, rūc
Un brīžam kā bišu strops dūc!
Es negribu kociņu cirst,
Vien meklēju vietu, kur mirst
Pēdējā Vecgada diena,
Kad paliek tā pamesta viena... (11.01.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|