|
|
|
|
|
|
|
| | Vecgada vakarā | | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pa meža taku es brienu,
Zem sniegpilniem zariem lienu.
Aiz manis nāk mežsargs un vēro,
Acis tam dusmīgi zvēro.
Ar bisi mani viņš baida,
Kad cirtīšu eglīti, gaida.
Lauž kritalas, bubina, rūc
Un brīžam kā bišu strops dūc!
Es negribu kociņu cirst,
Vien meklēju vietu, kur mirst
Pēdējā Vecgada diena,
Kad paliek tā pamesta viena... (11.01.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1025
Kopā:6136422
|
|
|
|