|
|
 |
|
|
|
|
| | Vecgada vakarā | | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pa meža taku es brienu,
Zem sniegpilniem zariem lienu.
Aiz manis nāk mežsargs un vēro,
Acis tam dusmīgi zvēro.
Ar bisi mani viņš baida,
Kad cirtīšu eglīti, gaida.
Lauž kritalas, bubina, rūc
Un brīžam kā bišu strops dūc!
Es negribu kociņu cirst,
Vien meklēju vietu, kur mirst
Pēdējā Vecgada diena,
Kad paliek tā pamesta viena... (11.01.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|