|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vecgada vakarā | Autors - Klusais mīlētājs
| | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pa meža taku es brienu,
Zem sniegpilniem zariem lienu.
Aiz manis nāk mežsargs un vēro,
Acis tam dusmīgi zvēro.
Ar bisi mani viņš baida,
Kad cirtīšu eglīti, gaida.
Lauž kritalas, bubina, rūc
Un brīžam kā bišu strops dūc!
Es negribu kociņu cirst,
Vien meklēju vietu, kur mirst
Pēdējā Vecgada diena,
Kad paliek tā pamesta viena...
(11.01.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1410
Kopā:6863469
|
| |
| |
|
Autori
