|
|
|
|
|
|
|
| | Lāses | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ieskatos acīs kā akā,
Kas biedē ar savu dziļumu
Tik īsi, ka nespēju
Apjaust vai tiešām īsti.
Savijās mūsu elpas
Caur lietus lāsēm un glāstiem
Tik īsi, īsti un negaidīti,
Svešinieki
Tu mani saprati un tevi es…
Kā lāses,
Kas ripo pa stiklu
Satiekas vienā straumē
Tad aiziet katra
Uz savu pusi
Kā nebijusi
(24.01.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1149
Kopā:6128098
|
|
|
|