|
|
|
|
|
|
|
| | Bezgalībā | Autors - Rasma
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Bezgalīgs plašums un nav kur tiekties
Bezgalīgajā tukšumā pietrūks spēka
Viss sajūk vienā lielā mīklā un es tajā iekšā
Reibst galva – izgaisa gaisma
Liekas, šeit pasaules mala un es-viena
Vienveidīgiem soļiem urbjos pa gaisu
Tas ir biezs, atdzisis un auksts, man bail
Ka nespēšu tikt uz priekšu
Iebļaujies tā, ka sniegs no kokiem tukšumā iebirst
urbies uz priekšu
Kamēr spēks nav izzudis līdz galam
(26.01.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1109
Kopā:6146265
|
|
|
|