|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tā mirst | Autors - Nia Nia
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz rokām bālē izlietās asinis
un lietū pelēka žēli raud sirds,
kur meklēt visu, ko aprija naids?
kur atrast to, kas nomiris sen?
Debesis izplēn , nav vairāk nekā
un cerības mirst, jo nav uz ko cerēt
Tu skaties uz savām trīcošām rokām
...un slēp tās, jo baidies – ko teiks?
Tik gļēvums kā depresīvs lietus –
visu mērcē un slīkstam
peldēt vairs neprotam?
Gaidam uz citiem?
Ļaujamies gremdēt mūs slīkšņās
Vienveidībā ...
Un stulbuma raisītā naidā,
lai kāds varētu pakļaut un valdīt
un noasiņot ar citu asinīm uz rokām.
Viss mirst lēni
Kā naida plosīta sirds
Un sadzīves putekļos nosmok
dvēsele
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
