|
|
|
|
|
|
|
| | Aizmirstais sapnis | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Daudz aukstāks šonakt man ir bijis
Ne jau tāpēc, ka sniga sniegs.
Šonakt mira cilvēka sapnis,
Šis cilvēks laikam biju es.
Kritiens cauri dziļām aizām,
Atduroties uz akmeņu šķautnēm,
Miris ir mans aizmirstais sapnis,
Pārraujot stīgas dvēselē.
Glābiet, glābiet tos savējos!
Ne jau viss, kas ir darīts ir pārdzīvots!
Neaizmirstiet, neaizmirstiet pasapņot!
Nevar dzīvot sapņus atdodot!
Kā gribētos, ja vien varētu,
Es vēlētos, lai sapnis atkal atdzimtu.
Ja vie varētu, tas atkal dzīvotu,
Manu dvēseli kopā sašūtu.
Dvēseļu lietus šonakt ir lijis.
Tāds, kur aizmirstas skumjas un prieks.
Dvēselēm stīgas pārrautas bija,
Vai tas neliek ko atcerēties?
Kritiens cauri dziļām aizām,
Atduroties uz akmeņu šķautnēm,
Miris ir mans aizmirstais sapnis,
Pārraujot stīgas dvēselē. (08.02.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1769
Kopā:6121938
|
|
|
|