|
|
 |
|
|
|
|
| | Aizmirstais sapnis | Autors - Kaspars Bērziņš
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Daudz aukstāks šonakt man ir bijis
Ne jau tāpēc, ka sniga sniegs.
Šonakt mira cilvēka sapnis,
Šis cilvēks laikam biju es.
Kritiens cauri dziļām aizām,
Atduroties uz akmeņu šķautnēm,
Miris ir mans aizmirstais sapnis,
Pārraujot stīgas dvēselē.
Glābiet, glābiet tos savējos!
Ne jau viss, kas ir darīts ir pārdzīvots!
Neaizmirstiet, neaizmirstiet pasapņot!
Nevar dzīvot sapņus atdodot!
Kā gribētos, ja vien varētu,
Es vēlētos, lai sapnis atkal atdzimtu.
Ja vie varētu, tas atkal dzīvotu,
Manu dvēseli kopā sašūtu.
Dvēseļu lietus šonakt ir lijis.
Tāds, kur aizmirstas skumjas un prieks.
Dvēselēm stīgas pārrautas bija,
Vai tas neliek ko atcerēties?
Kritiens cauri dziļām aizām,
Atduroties uz akmeņu šķautnēm,
Miris ir mans aizmirstais sapnis,
Pārraujot stīgas dvēselē. (08.02.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1825
Kopā:6861279
|
|
|
|