|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mazliet par - varbūt cerību | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz skatuves joprojām lēkāja koka lelles. Kāds tās raustīja aiz aukliņām. Viena koka lelle iekrita man tieši sirdī. Negribīgi tā klausīja pavēlniekam, bet tas allaž izrādījās stiprāks. Cerēju, ka reiz tai būs miesa un asinis un tā varēs pati izlemt, kā dzīvot. Kad izrāde bija beigusies, es klīdu pa Fantāziju kvartālu. Skatījos sapņu skatlogos. Vienā ieskatoties sanāca smiekli. Atcerējos, ka reiz gribēju nopirkt ideālo sapni, bet man pietrūka naudas, kad atgriezos, lai nopirktu, kāds cits bija pasteidzies manā vietā. Toreiz ilgi raudāju un cerēju, ka būs jauns preču pievedums, bet nekā - nesagaidīju. Īstenībā tas sapnis man tik ļoti nebija vajadzīgs, tā bija tikai mana kārtējā kaprīze, jo pēc laika, kad sapnis izgaisa no atmiņas nopriecājos, ka bija palikusi nauda. Neatceros vairs, cik tas maksāja. Tā nu es aizdomājos un turpināju klīst līdz apmaldījos. Neona reklāmas bija pazudušas un apkārt slējās mazi veikaliņi. Vienā no tiem tirgoja spoguļus. Iegāju iekšā un ieraudzīju lielu rindu, piegāju pie pārdevēja un vaicāju, kur gan esmu nokļuvusi. Viņš laipni atbildēja, ka esmu aklo pilsētā, un piedāvāja arī man nopirkt kādu spogulīti – atteicos. No veikala kopā ar mani iznāca, kāda sieviete. Un man nejauši izspruka, kādēļ gan viņai vajag spoguli, ja tāpat tā neko neredz. Viņa nosmaidīja un teica, ka visi šeit pērk spoguļus cerībā, ka reiz ieraudzīs savu attēlu, spoguļi taču uzsūcot negatīvo enerģiju. Vēl daži spoguļi un viņa ieraudzīs savu atspulgu. Beigās gan piebilzdama – es ceru. Pajautāju, kā, lai nokļūst atpakaļ mājās. Viņa man norādīja uz ceļu, kas veda taisni. Tā nu es daudz domāju. Atpakaļ ejot ieraudzīju savu koka lelli, un manu brīnumu tagad tā bija dzīva tikai strādāja par klaunu... Steidzos klāt, lai apskautu un piespiestu sev klāt, bet par nelaimi klaunu tagad interesēja tikai savs bizness. Nonākot mājās pastāstīju par Aklo pilsētu savam draugam. Viņš nosmējās un teica – ak, šie cilvēki cerība taču ir muļķa mierinājums!! Iesaucos „ He! Mana koka lelle taču kļuva par klaunu!! Diemžēl klauni tirgo asaras. Žēl... Bet ir taču vajadzīga cerība, lai dzīvē kaut ko iegūtu.
(08.02.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1975
Kopā:6420232
|
| |
| |
|
Autori
