|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Domu rindas | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik daudz var domāt,
Cik daudz drīkst teikt?
Jūtas dažreiz vienkārši nezin
Vai tām būt ir ļauts.
Kur paliek nepateiktie vārdi,
Tādi, kas reizēm domas ārda?
Viss, kas noglabāts kaut kur,
Tas, kas sirdi rāmjos tur…
Zinu tikai to, kas manī
Arvien turpina tik klusi skanēt.
Tas,kas nemeklēts, bet atrasts,
Ko var tikai ar dvēseli saprast.
Vienmēr gaidīt
Kad skaidrāks kļūs
Domāt, ticēt un cerēt -
Reiz kārtībā viss būs.
Gaidīt uz to,kā ir vai kā nav
Šaubīties sevī, neticēt ļaut…
Meklējot trūkstošo, pazaudēt sevi,
Atstāt tik to, ko citiem devi.
Tu apstādini laiku,
Turot rokā zvaigzni
Bet spoguļa acīs redz izmisumu baigu
…Jo ar laiku nenoturēt laimi.
01.12.2003
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1660
Kopā:6438216
|
| |
| |
|
Autori
