|
|
|
|
|
|
|
| | Domu rindas | Autors - Nia Nia
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik daudz var domāt,
Cik daudz drīkst teikt?
Jūtas dažreiz vienkārši nezin
Vai tām būt ir ļauts.
Kur paliek nepateiktie vārdi,
Tādi, kas reizēm domas ārda?
Viss, kas noglabāts kaut kur,
Tas, kas sirdi rāmjos tur…
Zinu tikai to, kas manī
Arvien turpina tik klusi skanēt.
Tas,kas nemeklēts, bet atrasts,
Ko var tikai ar dvēseli saprast.
Vienmēr gaidīt
Kad skaidrāks kļūs
Domāt, ticēt un cerēt -
Reiz kārtībā viss būs.
Gaidīt uz to,kā ir vai kā nav
Šaubīties sevī, neticēt ļaut…
Meklējot trūkstošo, pazaudēt sevi,
Atstāt tik to, ko citiem devi.
Tu apstādini laiku,
Turot rokā zvaigzni
Bet spoguļa acīs redz izmisumu baigu
…Jo ar laiku nenoturēt laimi.
01.12.2003 (18.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2018
Kopā:6059848
|
|
|
|