|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūsu klusumā | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tavos pieskārienos
Dejo lietus un aust saule...
Manas domas kā tikko dīgstoša zāle
Meklē tavā sirdī vietas
Tavā maigajā smaržā
Sapinas mani pirksti...
Abu acīs klusi aizmiršanās,
Vēlmju ugunis dzirkstī
Saule žilbina, kvēlo
Sajūtu gaismās rietot
Neprāts, kurā gribas pazust...
Un ļauties, ap mums spieto
Jaunas pasaules rašanās brīnumā
Izgaist visas spēlētās lomas
Liegi kā rudens lietus aiz loga,
Mierina tava elpa
Starp ķermeņiem virmo
Tikai to siltuma radītā telpa
Putni spārnu galos aiznes
Visus pateiktos vārdus
Nav vajadzīgs vairs
Ne visuma tālums ne tuvums
Spilgts kā gaisma, kurā diena dzimst
Ir kaislību dvēseles guvums
12.05.2004
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1993
Kopā:6435421
|
| |
| |
|
Autori
