|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 3. Pasaules Karš | | Komentāri (15)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es dzirdu bērnus, kas kliedz pēc brīvības
Es redzu mātes, kas apraud savu dēlu dzīvības
Meitas nogalina savus mīlošos tēvus
Nekas uz šīs pasaules nenotiek tā kā es vēlos
Starp asiņu peļķēm vīd kritušo galvas
Šajā spēlē uzvarētāji nesaņems balvas
Karogi mastos jau beiguši plīvot
Izdzīvojušajiem nebūs jēgas vairs dzīvot
Viss ko es redzu ir sāpes un naids
No pretinieka lūpām tiek izdvests pēdējais vaids
Caur mirušām acīm es veros tālē
Kur kādreiz bija sapņi un plauka zaļa zāle
Tas viss bija kādreiz un nu zudīs uz mūžiem
Ieroči un naids šo zemi pārvērta par gružiem...
(09.03.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
