|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neprāts tavs un mans | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu pat to nenojaut, kā mīlu es pastaigāties pa peļķēm,
Tas laikam izklausās komiski.
Un tici- mani sapņi ir visai kosmiski.
Es vēlos kā lietus atvēsināt tavu prātu
Un kaut reizi savā mūžā izjust to līdz sātam.
Kaut reizi izdzīvot līdz ārprātam.
Kaut brīdi sajust kaut ko, kas aptumšotu manu sapratni un liktu justies savādāk.
Es lēkāju pa peļķēm, līdz netīras kā dubļains sniegs kļūst manas baltās zeķes.
Sekas?
Seku nav, ir tikai nošmulētas zeķes un smaids līdz ausīm.
Es ticu tev, tu man atļausi
Būt trakai.
(08.03.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1047
Kopā:6708800
|
| |
| |
|
Autori
