|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neprāts tavs un mans | Autors - The Everlasting
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu pat to nenojaut, kā mīlu es pastaigāties pa peļķēm,
Tas laikam izklausās komiski.
Un tici- mani sapņi ir visai kosmiski.
Es vēlos kā lietus atvēsināt tavu prātu
Un kaut reizi savā mūžā izjust to līdz sātam.
Kaut reizi izdzīvot līdz ārprātam.
Kaut brīdi sajust kaut ko, kas aptumšotu manu sapratni un liktu justies savādāk.
Es lēkāju pa peļķēm, līdz netīras kā dubļains sniegs kļūst manas baltās zeķes.
Sekas?
Seku nav, ir tikai nošmulētas zeķes un smaids līdz ausīm.
Es ticu tev, tu man atļausi
Būt trakai.
(08.03.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
