|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neprāts tavs un mans | Autors - The Everlasting
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu pat to nenojaut, kā mīlu es pastaigāties pa peļķēm,
Tas laikam izklausās komiski.
Un tici- mani sapņi ir visai kosmiski.
Es vēlos kā lietus atvēsināt tavu prātu
Un kaut reizi savā mūžā izjust to līdz sātam.
Kaut reizi izdzīvot līdz ārprātam.
Kaut brīdi sajust kaut ko, kas aptumšotu manu sapratni un liktu justies savādāk.
Es lēkāju pa peļķēm, līdz netīras kā dubļains sniegs kļūst manas baltās zeķes.
Sekas?
Seku nav, ir tikai nošmulētas zeķes un smaids līdz ausīm.
Es ticu tev, tu man atļausi
Būt trakai.
(08.03.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
