|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Meitenei | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēness samērcē ēnas
slapjā kūstošā sniegā,
izpil lāsteka mūžu
saltās asaru pilēs.
Mostas dvēselē ilgas,
sirds sitas straujāk,
runčiem pagalmā raudot,
domas grauž nemiers.
Kurš tagad var pateikt,
vai kāds var to zināt,
ko gan meitenei darīt,
ja pats nelabais šonakt,
sola atvērt vien’ viņai,
augsto debesu vārtus.
Viņa acīs deg kvēli,
mīlas patiesā uguns,
kaisles degošo liesmu
saldi sarkanās mēles
laiza vientuļo sirdi.
Starp nakti un dienu,
jūtot balto un melno,
gribas dvēseli pārdot
ticot rītdienas sapnim.
(08.03.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1707
Kopā:7276523
|
| |
| |
|
Autori
