|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Meitenei | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēness samērcē ēnas
slapjā kūstošā sniegā,
izpil lāsteka mūžu
saltās asaru pilēs.
Mostas dvēselē ilgas,
sirds sitas straujāk,
runčiem pagalmā raudot,
domas grauž nemiers.
Kurš tagad var pateikt,
vai kāds var to zināt,
ko gan meitenei darīt,
ja pats nelabais šonakt,
sola atvērt vien’ viņai,
augsto debesu vārtus.
Viņa acīs deg kvēli,
mīlas patiesā uguns,
kaisles degošo liesmu
saldi sarkanās mēles
laiza vientuļo sirdi.
Starp nakti un dienu,
jūtot balto un melno,
gribas dvēseli pārdot
ticot rītdienas sapnim.
(08.03.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2162
Kopā:7615434
|
| |
| |
|
Autori
