|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viss... | Autors - Lauriic
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es zinu, tu māki, pārkāpt pati sev pāri,
Mani redzot, bet nemanot,
Sevi pacelt, mani „noliekot’.
Pēc katra jauna vārda teiktā,
Protams, bez kauna, teikumā nepabeigtā,
Ar zemtekstiem bārstoties,
Vārdos pinoties,
Pateikt tik maz, ka man smadzenes plīst,
Man gribās sarauties, zem segas līst.
Nekas, drīz būs rīts beidzot sagaidīts,
Tēju ar cepumiem gultā rijot,
Es saņemšu spēkus, lai varu tev ziņot,
Ka eju es prom, man pietiek te dzīvot.
Tad varēsi atkal teikt asaras lejot
„Man ir tik slikti, es gribu dejot”.
Man būs vienalga, es izlikšos nedzirdot,
Es aizeju prom uz otru krastu zvejot...
(28.03.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1019
Kopā:6743247
|
| |
| |
|
Autori
