|
|
|
|
|
|
|
| | Viss... | Autors - Lauriic
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es zinu, tu māki, pārkāpt pati sev pāri,
Mani redzot, bet nemanot,
Sevi pacelt, mani „noliekot’.
Pēc katra jauna vārda teiktā,
Protams, bez kauna, teikumā nepabeigtā,
Ar zemtekstiem bārstoties,
Vārdos pinoties,
Pateikt tik maz, ka man smadzenes plīst,
Man gribās sarauties, zem segas līst.
Nekas, drīz būs rīts beidzot sagaidīts,
Tēju ar cepumiem gultā rijot,
Es saņemšu spēkus, lai varu tev ziņot,
Ka eju es prom, man pietiek te dzīvot.
Tad varēsi atkal teikt asaras lejot
„Man ir tik slikti, es gribu dejot”.
Man būs vienalga, es izlikšos nedzirdot,
Es aizeju prom uz otru krastu zvejot...
(28.03.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1576
Kopā:6158158
|
|
|
|