|
|
|
|
|
|
|
| | Sniega brīvība | Autors - Auša
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Stāvot uz baltām kupenām
Kedas samirkušas.
Stāvot krasta malā
Sniegā robežas pazudušas.
Vēl tikai soli spert
Un sajukt starp tām
Krastā un ledū- robežām nospraustām.
Zilas debesis noraugās,
Bet pat tās mani neglābj.
Balti dimanti acīs laistās
Sals degunā maigi knābj.
Klusi pamests pilsētas centrā
Vējš tukšu maisiņu pie kājām glauž.
Klusi, kaut kur tur iekšā
Pamesta sirsniņa snauž.
Balta sniega brīvība
Pazudusi pilsētas ielās.
Baltas sirds dzīvība
Apdzisusi vientuļās dienās. (03.04.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1324
Kopā:6143672
|
|
|
|