|
|
|
|
|
|
|
| | Pārslas jeb ledus seja. | Autors - Koko
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pārslas virpuļo Rīgā
Tā traucās haotiski
Tev mutē, acīs, degunā
Tās ir visur: uz zemes, gaisā, debesīs
Tās ir mīļas un baltas
Asas un aukstas
Mazas un nevainīgas
Kopā veidojot lavīnas
Krēslas kārtējā stunda
Snieg bezjēgā visos galos
Sejas slēpjas aizvējā
Lai neapsnigtu, neizkustu
Gaiša āda, tumšas lokas un acis
Ir redzams profilā
Stalta stāja, nāvīgs miers
Pārslas bezatbildīgi virpuļo
Tās piezemējās it visur
Un izkūst, vienkārši izkūst
Pārtop slapjumā
Viņas skatiens veras tālumā
Bet pārslas tik snieg un snieg
Tās nekūst pie viņas!!!
Rīgas ledus karaliene?!
Gribu pieiet klāt un izmērīt temperatūru
Gribu dzirdēt balsi un redzēt dvašu
Gribu apjēgt patiesību
Ar vieglu, bet drošu kustību
Viņa nomet pārslas malā
Un lūkojās kā autobuss tuvojās
Viņa iekāpj un pazūd.
Es nesaprašanā domāju
Kā varēja tās pārslas neizkust!
(11.04.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|