|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēlme | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Gribu iznomāt sev jaunu dzīvi
Un izmest veco atkritumos.
Vējš ir aplauzis manus nedrošos spārnus –
Nu es vairs nevaru pacelties no zemes.
Un sirdi māc neizsakāmas ilgas,
Tās pārņem visu miesu un apsedz
Kā bieza, pūkaina sniega kārta.
Es nezinu, kam ticēt, kāpēc...
Es skumstu.
Un nav vairs nozīmes tam, kas bijis,
Ja neuzticos,
Ja ir bail.
Katram ir tiesības uz otru iespēju,
Bet daži to neļauj,
Ļau tai aizlidot debesīs uz neatgriešanos.
Es lūdzu piedošanu sev
Par to, ko sev nodaru.
Gribas, lai sāpes beidzas,
Lai sirds piedod,
Lai sākas kas jauns un patstāvīgs...
Be tas laikam kārtējais sapnis...
(17.04.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
