|
|
 |
|
|
|
|
| | Tā ir jānotiek | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un koks ar saknēm apgāzies,
Pie manis klusi pieglaudies.
Un zars bez zīlēm nenojauš,
Ka kādam kaut kas jāatrod.
Es jūtu vecā koka elpu,
Man žēl, bet tā ir jānotiek.
Man jāaizmet ir ceļa spieķis,
Jo kādam kaut kur jāaiziet.
Un važās iekalts ozols raud,
Man viņa vārds nav jānosauc.
Vienalga- tā ir jānotiek,
Ka kādam kaut kur jāpaliek. (22.04.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1658
Kopā:6848310
|
|
|
|