|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atslēga | Autors - Alienz
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik naiva bija bērna dvēsele,
Pirms to iemeta skarbajā dzīvē.
Manis rakstītā bērnības vēstule
Stāsta to, ka pratu tik mīlēt.
Un putnu dziedātās dziesmas
Tad vēl man neizpauda sāpes.
Bet nu, caur graujošām liesmām
Tiek izkliegtas brīvības slāpes.
Cik maz gan vajadzēja bērna prātam,
Lai zilajās acīs mirdzētu prieks.
Neredzēja acis smagi to nākam.
Neredzēja, ka tulznu noklātām rokām tas sniegts.
Un tagad, stāvot ar atslēgu rokās,
Kas vērs durvis uz bērnības pasauli ciet,
Es redzu visas šīs mokas
Un gribas man atpakaļ iet.
Rūgti noskrapst atslēga slēdzenē
Un aizvērtas bērnības durvis ir ciet,
Bet tomēr daļa no dvēseles
No šīs naivās pasaules nekad neaizies.
(25.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3088
Kopā:6675199
|
| |
| |
|
Autori
