|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es kaut ko radu... | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
( iz “O.M.© arChīva” )
* * *
Es kaut ko ceļu, kaut ko radu,
No maizes (čut ne mirstot badu),
No stikla kausēta un ledus,
Kā šūnas, pilnas viršu medus...
Es aumež cienu, liecot galvu,
To, kurš no spoguļa šurp skatās,
Un pieķemmēju gludi spalvu,
Uz zemās pieres, viedi platās...
Ar šampi piegāzīšu vannu,
Kur Tevi, jaukā, peldināšu,
Tad - pirkšu "Nestē" benzīnkannu,
Un Lielpilsētu svilināšu...
...
Es paužu šitās blēņas visām,
Kas šosvētdien ir paguvušas,
Jau iztuntuļoties no cisām,
Un broksattēju padzērušas. ;)
* * *
Vēl šis/tas (t.i. – daudz kas) = O.M. BLOGĀ:
http://ontuns-m.blogs.lv
Iegriezies & ievērtē! ;)
(23.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1912
Kopā:6413677
|
| |
| |
|
Autori
