|
|
 |
|
|
|
|
| | Es kaut ko radu... | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
( iz “O.M.© arChīva” )
* * *
Es kaut ko ceļu, kaut ko radu,
No maizes (čut ne mirstot badu),
No stikla kausēta un ledus,
Kā šūnas, pilnas viršu medus...
Es aumež cienu, liecot galvu,
To, kurš no spoguļa šurp skatās,
Un pieķemmēju gludi spalvu,
Uz zemās pieres, viedi platās...
Ar šampi piegāzīšu vannu,
Kur Tevi, jaukā, peldināšu,
Tad - pirkšu "Nestē" benzīnkannu,
Un Lielpilsētu svilināšu...
...
Es paužu šitās blēņas visām,
Kas šosvētdien ir paguvušas,
Jau iztuntuļoties no cisām,
Un broksattēju padzērušas. ;)
* * *
Vēl šis/tas (t.i. – daudz kas) = O.M. BLOGĀ:
http://ontuns-m.blogs.lv
Iegriezies & ievērtē! ;) (23.04.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|