|
|
|
|
|
|
|
| | Manam mazajam melnajam meža briesmonītim | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laiks ir iztecējis
Mūsu laiks
Graudiņu pa graudiņam
Pagājis
Un ko lai es tagad daru?
Raudu un saku, ka baidos Tevi zaudēt
Baidos jau
Bet zaudēšu...
Aukstums ir viss, ko Tu vari man solīt
Tu audz pretī saulei
Samīļojot visus
Pasakot visiem, ka mīli
Bet es stāvu tavā ēnā
Un klabinu zobus tavu dusmu salā
Bet man jau ir vienalga
Kamēr Tu nedzen mani prom
Tu ilgu laiku biji
Galvenais manas dzīves saturs
Un neviens nekad nesapratīs kāpēc.
Tev riebjas sentiments
Bet atļauj vēl reizi pateikt
Ka mīlu Tevi
Un ja tu kādreiz nogursi no saules
Manā ēnā Tev vienmēr būs vieta
Vienmēr būs mājas (11.06.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|