|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sliktā puiša stāsts. I daļa | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kurš ir tas, kurš slēpjas aiz maskas? Kurš tas, kurš vilks avju drānās? Kad pēkšņi es kameras otrā pusē, tiek nomainīts mans tērps un mainos es pats. Perfekta frizūra īsos matos, nevainojams ģērbs plus grims gluži svaigs – es režisora iztēles auglis pusmirklī tapis. Ne scenārija, ne režijas, mans tēls top par pašu dzīvi kā uz burvju nūjiņas mājienu.
...and action!!
Šovakar kādā greznā muižā rit svinības, ļaudis aizmirsuši uz brīdi nedienas un raizes, lai kristālu lustru kliedētā tumsā izrādītu sevi labāk par citiem. Bet „esiet vērīgi!” saka mierīgais vakara vējš – ik mirklis var maksāt dzīvi, tāpat kā dzīvi sniegt. Un šonakt viesus gaida kāds patiesi neparedzams notikums, kas kādam dzīvi laupīs, bet kāds gaidīs to atnākam. Bet izskatās, ka klātesošo smaidi un bezrūpība atvaira jebkuru ziņu, ko būtu gatava pieņemt viņu iemidzinātā uzmanība.
Viss sagatavots. Tikai gļēvuļi grib darīt lietas, kuras nespēj izdarīt – es nodomāju. Ķermeni pārņēma vieglas trīsas, bet otrā numura lauznīti roka satvēra jo cieši, un arī sevi es saņēmu rokās. Šonakt ģimenes saimniecei jāmirst, kamēr iemītnieki var saģērbties kā ķēmi un par pašu saimnieci aizmirst. Karnevāls... Tikai nesakiet, ka man nav humora izjūtas. Pavēries spogulī es pārvilku pār seju galvaskausa masku, šovakar es tēlošu nāvi.
Dodoties uz apslimušās mātes istabu, es vēlreiz apsvēru visus aprēķinus pirms izliet nesasmeļamo. ...Tātad, ja viņa nomirs, es parūpēšos par pārējo, lai konkurents Tesio nemūžam nesaņem Žozefīnes roku, pēc kāzām ar upura meitu Žozefīni es būšu līdztiesīgs uz šo īpašumu, par kādu līdz šim atceros sapņojis tikai bērna naivajos sapņos.
Durvīm paveroties ieskanējās bezpalīdzīga balss – Pedro, vai tas Tu esi..?
Uz brīdi klusums, ko pārtrauca tikko dzirdami piezagušies soļi.
Nu mirklis kamerai novērsties no kulminācijas epicentra, mirklis asinīm izšļākties uz mana labākā uzvalka, mirklis dzīvībai gaist, mirklis jaunavām reibt dejā, mirklis kungiem pieredzi likt lietā, kādam pieredzi iegūt, bet man jāsaņem nemirstība! Kad Filipo ģimenes uzvārds greznosies man pasē, es varēšu pats sevi kronēt ar paradīzes pilsonību!
Pēc tam, kad nomainīju drēbes, un izdarīju visu pārējo, ko prasīja plāns, es atgriezos deju zālē ar kādam jau redzētu tērpu, lai tas man sarūpētu alibi, kamēr tāda paša īpašnieks kādā stūrī reiba no grādīgā devas un savas nespējas sev pārkāpt pāri būdams skaidrā prātā. Bet es sev izteicu komplimentu, cik ģeniāls esmu!
Jau dienu iepriekš kāda pieticīgi dzīvojoša zvejnieka dēls Tesio aprūpēja savu tēvu, jo tēvs gluži neviļus bija kļuvis diezgan slābs un vairs nevarēja pienācīgi rūpēt ģimenei iztiku. Nu... Ne gluži neviļus... Lai jau puika paņemas pa to jūru, kamēr kāds cienīgs cilvēks iekaro Žozefīnes sirdi. Dons Huans Filipo. Šie vārdi man domās skanēja kā mūzika. Man brīdis pamest kādu bezpersonisku jaunkundzi un pievērsties lēdijai, kurai šovakar jāliek justies kā princesei. Žozefīnei... Viņa protams nenojauš, cik naiva ir... Un es droši vien nenojaušu cik ģeniāls esmu... Es sev teicu, lai kārtējo reizi pārliecinātu sevi.
Kad nevainojama paskata pāris griezās dejā, kad nogurdinošas jautrības troksnī tika iekarota sirds, kad prāts bija apklusinājis šīs pašas dāmas kavaliera sirdi, debess turpināja nesatricināmā mierā vērot ļautiņu dzīves. Zvaigznes zināja, cik akla ir šī ģēnija maldība, cik muļķība neredz sava stulbuma, cik ļoti cilvēki plēšas, kurš sev lielāku bedri izraks, kurā krist, kurš sev lielāku kārību izplēsīs, kurā zust.
Sievietēm ir viens trūkums un neatsverama vērtība reizē – viņas iemīlas. Jā, arī vīrieši var iemīlēties. Tomēr viņi mīl ar acīm. Un sūrais piķis manām acīm kādu varēs atļauties mana čeku grāmatiņa pēc šīs izrādes varētu likt iemīlēties daudz sliktākas kvalitātes sievietē par šito.
Un es centos kā allaž būt nevainojams:
- Ir tikai viena sieviete, ar kuru vēlos būt mūžīgā dejā šai vakarā un šai dzīvē.
Viņa nosarka. Nespēja apslāpēt smaidu, kas izlauzās caur prāta valgiem, un vēlreiz apliecināja viņas patiesumu.
– Kuš...!
Es zināju, ka sievietēs šādos brīžos klausīties nozīmētu pazaudēt vakara potenciālu. Varētu jau izlādēt arī savu, bet ne šovakar. Senajiem Ēģiptiešiem bija daudz dievu, mēs mēdzām jokot, ka starp tiem bija arī seksa dievs Dons Huans. Tomēr šis nav īstais brīdis... kad apliecināt Dona Huana prasmi sagūstīt upuri, likt atdoties pēc karstākās vēlēšanās, kas dzīslo visā viņas ķermenī, kam viņš sniedz maigumu nepazaudējot nedaudz rupjo, spēcīgo vīrišķo dabu.
...Un sievietes mīl ar ausīm. Uz auss ļipiņas es uzspiedu nedaudz mitru buču un iečukstēju:
– Tevi vajag sagūstīt... samīļot... apprecēt... Mums abiem pagādāt bērnus un suni.
Šajā pat mirklī es viņu satvēru ciešāk. Es jutu, ka viņa likās jau esam sagūstīta. Es viņu biju sagūstījis. Tas ir tā, kad upuris vēlas, lai viņu sagūsta. Maigi.
Tad atliek tik apprecēt.
Šis vakars burvībai ļāva saglabāties vēl pārsteidzoši ilgi, vismaz pāris stundas, līdz stulbas kalpones, Marija, vai kāviņtursauca tās, kā sauc visas kalpones, ķērkšana un histērija pārtrauca mūziku un dejas un iereibušu donžuānu plānus izdrāzt savas šāvakara izredzētās. Protams, tad nāca ziņa kurai man vajadzēja nākt kā triecienam, gan tāpēc, ka tam bija jābūt šokam, gan tāpēc, ka tas satrieca Žozefīni, mātes Ninives De La Rosas Filipo meitu. Tomēr apskaujot asarās plūstošo sievieti, kuru man sametās tik tiešām žēl, es zināju , ka pa šo laiku lietiskie pierādījumi jau būs bijuši sen kā aizgādāti uz Tesio dzīvojamo platību, un tēlotā laupīšana izskatījusies labi, vismaz puisis, kas manim spēlēja uz vienu roku tā vēlāk deva zināmu, un noteikti pie reizes bija gandarīts par sagaidāmo piķi, kas viņam tiešām pienācās....vai es piebildu, ka šis cilvēks reizē bija arī mans brālis? Jā, stiprāku uzticības pamatu par ģimeni grūti atrast, un noteikti arī viņi, kas reizē ar mani ilgi bijuši dzīvojuši trūkumā, gribēja justies kaut drusku pelnījuši atrasties Filipo ģimenes tuvumā. Protams, es viņus neaizmirsīšu.
Un šo vakaru es ilgi neaizmirsīšu. Arī tāpēc, ka manām aktiera dotībām tas ir liels pārbaudījums. Visu nakti un nākošo rītu... Vienas vienīgas histērijas un izmisums. Un es nedrīkstu būt pārāk paškontrolēts, lai gan nevaru atļauties nekontrolēt situāciju.
Kad Žozefīne bija pārāk nogurusi no raudāšanas un kreņķiem, pienāca mirklis, kad vienā brīdī viņa iekrita dziļā miegā. Arī es nekavējos, jo biju no tiesas noguris no visa šī murga.
Tomēr šī stāsta scenārists, tas ir, es, jau zināja, ka murgs vēl nav beidzies. Ātri vien poliči nopratināja, pārbaudīja visus. Uznāca virsū arī safabricētajiem pierādījumiem pret Tesio. Tieši tajā brīdī, kad tik godīga izskata cilvēks, kā pats Einārs Repše mierināja manu sievieti, ieradās policija...!
- Vai esat nācis mums pavēstīt jaunas ziņas par izmeklēšanu? Tesio vaicāja.
- Tieši tā – atbildēja policists, kam līdzi bija drukns kolēģis – mums ir jaunas ziņas, Tesio Lionso. Domāju, ka Jūs tās tomēr zināt!
- Kā tā, policista kungs, kā es tās varētu zināt?
- Tādēļ, ka Jūs tiekat arestēts uz aizdomu pamata par laupīšanu un slepkavību pret Filipo ģimeni!
Nu brīdis visiem sastingt! Tesio skatiens neizpratnē šaudījās pēc jebkāda apkārtējo atbalsta, Žozefīne bija šokēta, taču ne satriekta, trieciens par māti bija bijis daudz spēcīgāks, lai netiktu galā ar šo, bet es... mans skatiens pauda – vai patiesi..? Policisti gan neizcēlās ar mīmiku, galu galā visi ļāva mirkļa aizrautībā kratīties mērķa auditorijai – vecām tantiņām otrpus zilā tālrāža ekrāna. Īstam meksikāņu seriālam jāietur stils, un tas šim brīdim nozīmēja nepasakot ne vārda bezjēgā blenzt vienam uz otru vismaz desmit sekundes, kamēr cilvēki ar lēnāku aizdedzi vispār saprot kas noticis.
Vai Tesio patiesi tiks nelietīgi notiesāts nodarījumā, ko viņš nav izdarījis? Vai ļaunajam Donam Huanam izdosies realizēt savus ļaunos mērķus un iedzīvoties bagātībā aizbildinoties ar mīlestību? Vai netaisnība uzvarēs?
Stay tooned as story continues after the break!
Izmēģiniet jauno cillit!
Cillit bang – bang – un viss ir tīrs! Mājsaimniece, kuru kā izskatās pēc reklāmas, šis produkts, kas veikala plauktos stāvgrūdām pilns, spēj apmierināt vēl labāk par tīrās mājas laimīgo vīru, staro gluži kā mirdzošās vannasistabas flīzes, kas vēl pirms rokas vēziena ar lētu mačalku bija tā nocūkātas ka šī famīlija pirms tīrāmā līdzekļa atklāšanas droši vien dzīvoja kā šausmenē. Vērīgāka acs gan pamanīs, ka šķietami perfekti tīrās virsmas ir tīras vēl pirms mačalka ar produktu par dempinga cenām tikusi virsū. No tā izdarāms tikai viens secinājums – netīrumi bēg no jaunā cillit vēl pirms kāds tos ir nomazgājis.
Bang – un viss ir tīrs!
Tagad brīdis pasmaidīt nokačātam vecim un pievilcīgai daiļavai. Viņi protams to vien dara, kā lieto TV shopaa piedāvātos trenažierus „taurenītis”. Iedomājies tik – lasi šūpuļtīklā avīzi, un atlēta ķermenis piedzimst no vidusmēra McDonalds apmeklētāja apmēriem! Bet tas vēl nav viss! Piezvanot turpmāko 15 min laikā Jūs varat dabūt otru trenažieri „taurenītis” bez maksas! (tātad jūsos būs divi atlēti, atliek tik tos uzlikt uz taukainajām vietām un muskuļi parādīsies paši no sevis!) Ko Jūs vēl gaidāt? Zvaniet uz ekrānā norādīto tālruņa numuru un pasūtiet trenažieri tūlīt! Ja nebūsiet apmierināti ar pirkumu, 2 nedēļu laikā varat drazu nosūtīt atpakaļ un mēs atdosim Jūsu naudu! (par pasta izdevumiem turpu atpakaļ gan mēs neko neesam teikuši...)
Man grūti par to runāt, taču man agrāk bija problēmas ar sliktu elpu, sāpēm smaganās...
Šķiet, notikusi kāda kļūda, jo operators tik tizli krata kameru no vienas puses uz otru, ka nospiedoši uzkrītošs šķiet šis lētais triks, kā skatītāja uzmanībai neļauj koncentrēties uz citām lietām. Tas vēl nav viss – diktors ietur tādas pauzes, rausta valodu, ka jāsakoncentrē uzmanība, ko tad mums tur cenšas pateikt. Ja zobārsti iesaka lietot sensodyne lai tiktu galā ar smaganu problēmām, tad man būtu interesanti uzzināt ko viņi ieteiktu pret blakusefektiem, kas rada raustītu valodu un problēmas uzmanības koncentrēšanai uz vienu punktu...
Katrīna un Aruss... Parastās autiņbiksītes... Pampers autiņbiksītes... parasts... mūsējais.. 24h... parastā līdzekļa noturība...
Z*** b** na***!!
Es tveru pēc pults, lai pārslēgtu programmas. Taču neveicas man, jo neesmu pasūtījis kabeļtelevīziju, taču Latvijas televīzija šmaucas, viņi rāda reklāmas visos kanālos vienā brīdī...
Ehh...!
Es trenēju pacietību lai man ir spēks izturēt kaut ko gaaaarlaicīgu, kad tas būs vajadzīgs, turpinot skatīties tizlās reklāmas.
Bet nu...
Stinguma mirklis atgriezies. Tesio kā mazs bērns sāka taisnoties:
- Esmu nevainīgs! Patiesi! Policista kungs, ir notikusi kāda kļūda..! Žozefīn, Tev man jātic!
Viņš šaudījās no viena cilvēka pie otra, pret katru atdurtdamies kā mūri, kas nekustīgi klusēja paredzot nenovēršamo apcietināšanu.
Viņa seja izskatījās tik godīga. Varbūt, ka viņš pats arī bija godīgs, bet kuru tas tagad interesē?
Lai visiem viss būtu skaidrs, es metos skāvienā mierināt satriekto sievieti un būt par labo šajā scenārijā, bet Tesio neatlika nekas cits, kā bezpalīdzīgi noskatīties notiekošajā, arī tajā, kā viņam uzliek rokudzelžus un sagrābj, lai vestu uz kopu mašīnu, pēc tam ķurķi.
Viņas asarām līstot pār manām krūtīm, es padomāju, ka viss norit tieši pēc plāna. Šobrīd režisors pievilka kameru tuvāk manai sejai, lai vieglais smaids tajā būtu labāk pamanāms, kas liktu taisnības cīnītājiem zemes virsū ienīst šī stāsta varoni, Donu Huanu, cik vien tas iespējams.
Mirklis bez vārdiem spēj izteikt tik daudz...
Un Dons Huans domās šobrīd Tesio spēj izteikt novēlējumu, lai viņš pacenšas aiziet bez trokšņa. Citādi policistiem bēgt mēģinošo detaļu šajā plānā nāksies sagrābt aiz kājām un ar seju pa asfaltu velkot iemest mašīnā.
Nez, vai viņu iebāzīs četrinieku kamerā, kur katru vakaru viņu trīsreiz piekaus un izņems dibenā?
W.... Mwahahahahauw....
Bet šīs domas tiem, kas lūkojas caur operatora kameru, nav zināmas, vien nojautas uzdzenošais tikko manāmais smaids...
Pa to laiku ziņas bija nonākušas līdz Žozefīnes brāļa Hulio ausīm. Viņš jau pāris gadus dzīvoja kādā Itālijas kūrortā, bija nostāk no ģimenes, taču ģimenes saites tas nebija vājinājis. Pametot pārējos darbus, viņš izlēma, ka dosies pats šurp lai pievērstos izmeklēšanai. Viņam bija labi kontakti ar daudziem noderīgiem ļaudīm, tādēļ viņš bija pārliecināts, ka izdosies noskaidrot patiesību daudz labāk, nekā vienam otram policistam, kurš kā izskatās, nemaz nav pārāk ieinteresēts izdarīt kaut ko vairāk, kā atrast grēkāzi. Šīs ziņas viņam būs pienesis kalpotājs Pedro. Kaut kāda iemesla dēļ Pedro parādījās zināmas nojautas, ka kaut kas šajā „laupīšanā” nav tā. Viņš bija pieredzējis vīrs gados, ar labām rokām, kas darba nebijās un prata to darīt. Tomēr nedomāju, ka Pedro mani būtu turējis aizdomās – diez vai kāds varētu iedomāties, ka es varu būt arī tāds. Es dzīvē darbojos pēc principa: ja melo, tad vajag melot tā, ka neviens vispār nespēj iedomāties, ka tie varētu būt meli. Un tāpat arī šoreiz – meli manā uzvedībā bija it visur. Tā kā grūti atrast kaut gramu patiesības, tad meli, kas melo ka ir patiesi, izliekas par patiesiem un tos grūti atšķirt no patiesības. Bet ikreiz, kad jāmelo, es sev uzstādīju jautājumu, mūžīgo dilemmu: būt vai nebūt? Un kas reiz iesākts, tas jāpabeidz līdz galam, citādi neko nebija vērts darīt jau pašā sākumā.
Šeit kaut kur sērija beidzas, mani draugi, un tantiņa trīcošām rokām var tvert pēc programmas, lai iečekotu kad tad būs nākamā sērija un līdz tai domāt visu laiku: kāds tad būs stāsta atrisinājums? Kāds tas būs? Ir dzimusi cerība. Varbūt Pedro ar Hulio izdosies atsvabināt Tesio, varbūt viņi nāks uz pēdām nelietim Donam Huanam. Varbūt... Bet varbūt... ka apķērīgais Dons pirmais nāks uz pēdām viņu nodomiem... Kā tas būs, to tantiņa uzzinās nākošajā sērijā... Bet mēs ar komandu turpinājām filmēšanu:
Bija pagājis nedaudz laika. Pēc visa sprādziena putekļi bija nosēdušies. Tesio jau izgāja caur tiesu, dabūja 7 gadus, tas ir gana ilgs laiks lai to puiku aizmirstu. Tagad brīdis izšķirošai ainai šajā mazajā akcijā „nerātnais Dons”, kurā es biju pārbaudījums pats sev. Es gāju pie Žozefīnes tēva Antonio Filipo, lūgt viņam meitas roku. Ja viņš man to dotu, man grūti iedomāties kas varētu apturēt tālāk paredzamos notikumus. Mātei Ninivei vairāk simpatizēja Tesio. Pat pārāk ļoti, lai es varētu atļauties risku viņai izlemt.
Es devos uz Antonio rezidenci. Ar elegantiem apartamentiem šeit kopā savijies darbs, kaudzes dokumentu, sekretāres slaidām kājām un ādas mīkstās mēbeles.
(15.06.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1583
Kopā:6435011
|
| |
| |
|
Autori
