|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pasaules puteņos sagriežas laiks | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pasaules puteņos sagriežas laiks,
Drūmām domām jau nomākts mans vaigs.
Mana dzīve tikai zibsnis īs,
Kas no debesīm kā zvaigžņu lietus līs.
Es vēlos palikt nepamanāms,
Pavisam mierīgs un rāms.
Līdz celšos es lai celtu
Pasaules acīs savu gara zeltu.
Nav ļaunāka nekā, kā tukša dzīve,
Kur tevi sagrauž sabiedrības rīve.
Es turos tam pretīm lai būtu es pats,
Kā Pērs Gints, nē, es nēsmu tomēr tik traks.
Es viens nu esmu pasaulē šajā,
Viens pats savā vientulībā.
No viņsaules mani šķir tikai mirklis,
Īss, kā šāviena zibsnis...
01.11.2004
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2003
Kopā:7016064
|
| |
| |
|
Autori
