|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Katrs no savas puses | | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rozā saulriets spēlējas koku lapotnēs.
Un tās klanās, kļūdamas drūmi melnas.
Pār mūsu soļiem un ēnām
Suņu balsis liecas.
Ausīs triecas un triecas, un triecas!
Bet mēs izliekamies,
Ka tas uz mums neattiecas.
Dūmi ap tavu skaisto seju.
Tā mēs atradām krēslā savu ceļu.
Ne gluži īsto, ne neīsto.
Mūsējo.
Starp koku zariem un pelnu traukiem.
Vasaras pļavām un baltiem ziemas laukiem.
Patiesība kā horizonts.
Katram no savas puses.
Mēs atradām krēslā savu ceļu.
Katram no savas puses.
Caur sniegotām ziemām un ziedošām vasarām.
Pretī patiesībai,
Kā horizontam gājām.
Katrs no savas puses,
Lai atkal satiktos mūsu rudenī.
(26.06.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1141
Kopā:6136538
|
| |
| |
|
Autori
