|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Katrs no savas puses | | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rozā saulriets spēlējas koku lapotnēs.
Un tās klanās, kļūdamas drūmi melnas.
Pār mūsu soļiem un ēnām
Suņu balsis liecas.
Ausīs triecas un triecas, un triecas!
Bet mēs izliekamies,
Ka tas uz mums neattiecas.
Dūmi ap tavu skaisto seju.
Tā mēs atradām krēslā savu ceļu.
Ne gluži īsto, ne neīsto.
Mūsējo.
Starp koku zariem un pelnu traukiem.
Vasaras pļavām un baltiem ziemas laukiem.
Patiesība kā horizonts.
Katram no savas puses.
Mēs atradām krēslā savu ceļu.
Katram no savas puses.
Caur sniegotām ziemām un ziedošām vasarām.
Pretī patiesībai,
Kā horizontam gājām.
Katrs no savas puses,
Lai atkal satiktos mūsu rudenī.
(26.06.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2690
Kopā:6429788
|
| |
| |
|
Autori
