|
|
 |
|
|
|
|
| | Suns | | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Droši ieslīdu saldā, sakostā miegā.
Kā vienmēr, pamostos ap trijiem naktī. Aizeju uz virtuvi, izdzeru glāzi ūdens, pēc tam dzeru vienkārši pa taisno no krāna. Ir jūnijs. Jūnijs pirms Jāņiem. Iekšā karstāks nekā ārā. Atgriežos guļamistabā. Mēģinu atplēst žalūziju plakstus, bet nokrīt uz grīdas kociņš, kas jāgroza. Neviļus atceros, kā gājām gar sētu, pie kuras pieskrēja soļu uzmodināts suns. Nespēdams pārlekt žogam un sapurināt mūs aiz kājām, tas sadusmojās vēl vairāk un iekodās kaklā sadriskātai apses ēnai.
Pārlaužu kociņu.
Es esmu sanbernārs sniegotā nogāzē. Nez kāpēc liekas – man jāglābj šis rīts.
(21.06.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1417
Kopā:6639014
|
|
|
|