|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aiz dusmām | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz dusmām viegli saarti
Kļūst mani vaigi naivi,
Dusmas kož un sirdi šķeļ,
Bet svētlaime kā saule zeļ.
Caur dusmu kamolu
Un naivu padomu
Nāk neparasti vārdi,
Kas mani iedvesmo.
Es nesaprotu,
Ko šobrīd daru,
Manī valda haoss,
Es nezinu, ko varu.
Es citiem pakļaujos,
Mani citi kontrolē,
Bet mani apmierina,
Ja citiem nav vienalga.
Labi, ja kāds blakus
Mani novēro,
Tad varu teikt, ka labi viss,
Neviens mani nepazemo.
Dzīvē notiek muļķības
Bezjēdzīgas, liekas,
Atliek tikai padomāt,
Un ļaunais zūd bez miņas.
Skaista tomēr dzīve ir,
Reizēm smird, bet skaista,
Mani uzmundrina viņa,
Šī dumjā, naivā dzīve
(19.11.2004) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1786
Kopā:6108118
|
| |
| |
|
Autori
