|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Triumfēt vai zaudēt? | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš klīda novienas gultas uz otru
Un kā lupatu līdzi vazāja palagu,
Viņš gāja kā meklēdams VIŅAS tēlu,
Un smaga no dubļiem vilkās palaga drēbe,
Viņš aklumā uzkāpa palagam - citiem un savam
Un netīras driskas visi tie kļuva...
Viņš gribēja atrast to, kuru pats noliedza esam,
Viņš meklēja to, kura viņam bij liegta,
Liegta, jo viņa staigātie ceļi ved lejup uz purvu.
Viņš smējās par VIŅU un viņš alka pēc VIŅAS,
Pēc VIŅAS, kuru vienīgo nebij spējīgs viņš iegūt...
VIŅAS vārds bija Mīlestība,
Bet viņa vārdu neviens vairs neatcerās.
25.12.2003 (19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1741
Kopā:7569890
|
| |
| |
|