|
|
 |
|
|
|
|
| | Krustojums | Autors - Babadura
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 (anti)veltījums D.
Kā jāmācās atstāt kaukas aiz sevis.
Paldies par tavām atmiņām,
Kad dalījies ar mani,
Paldies par daudzām atziņām,
Kas piesūknēja mani.
Bet redzi, šajā krustojumā iedeg zaļā gaisma,
Man nav ne jausmas, kreisā, labā, priekšā vai varbūt?
Un lai gan doties tālāk paliek šogad mazliet baismāk,
Tik ejot tālāk projām savu dzīvi varu gūt.
Tu paliec šeit,
Jo tev šitās sejas nav bijušā atraugas,
Jo kas tev dzīves,
Tas man ticībpasakas.
Epilogs:
Es teicu, ka izdzeršu jūru,
Es biju tik tālu no mājām.
Es pieveicu tik vienu alu,
Un nav man vairs māju pie kājām. (15.07.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|