|
|
|
|
|
|
|
| | sabrukums | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gar ceļu mūriem patverties
no ikdienas raizēm.
Ūdens tuvumā veldzēties
no sapņu krācēm.
Zem tiltu margām skatīties
Atvērtām acīm.
Tā bija tava solo deja.
Bet teātris beidzas pie koku galotnēm.
Skatuve sabruka un cilvēki pazuda.
Par mirkļa lēmumu nav iespējams domāt.
Ir tikai atmiņas no maskas, ko radīji saulei. (15.08.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2628
Kopā:6429726
|
|
|
|