|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņas pret horizontu | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Caur garajām zālēm viņas skrēja,
Saules rietu baudīdamas.
Viņu kājas pinās kā čūskas deja.
Viņas skrēja pretī horizontam.
Caur saulrieta miglu un vēja putniem,
Viņas meklēja dzīvību mēness upuriem.
Aiz laternu stabiem viņas patvērās
No zvaigžņu lietiem.
Viņas nogurušas skrēja.
Pretī horizontam.
Bez elpas un gaisa viņas
ieplūda dūmu upē.
Noslīka.
Caur garo zāli viņas skrēja,
Bet kāja – paslīdēja.
(10.08.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2598
Kopā:6429696
|
| |
| |
|
Autori
