|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | VIŅI ZINA, KA NEATSKATĀS. Luga | Autors - Elīna Kuple
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
VIENCĒLIENS
( DRAMATISKA SKICE 3 DAĻĀS)
Darbojas:
Mārcis
Frančeska (Mārča mamma)
Toms ( Frančeskas vīrs)
Lorence ( Frančeskas draudzene)
Bārmenis
1. daļa
***
1982. gads. Maija vakars – tā ap pusastoņiem. Istaba ar saulrieta krāsas tapetēm. Uz galda melns porcelāna šķīvītis ar mandeļu riekstiem. Ienāk Frančeska ar paplāti un noceļ divas krūzītes ar baltu pupiņu kafiju un vienu ar cigoriņu kafiju Mārcim. Frančeska ieslēdz radio “Rigonda”- dzied Ingus Pētersons : “Šī dziesma ir par nesatikšanos..”
Frančeska (iedziedas). Es mārīti sārtu tik viegli no plaukstas nopūšu nost – uz nesatikšanos...
Mārcis ( ienāk dzīvoklī). Hū. Šodien vēsturē skolotāja stāstīja par Itāliju.
Frančeska. Es neko par Itāliju nezinu.
Mārcis. Ko latvietis var zināt par Itāliju?
Frančeska. Es tev uzvārīju cigoriņu kafiju.
Mārcis. Ko mēs darīsim, mammuk, kad mums vairs nebūs cigoriņu kafijas?
Frančeska. Būs. Kur tad šī liksies.
Mārcis. Mamm, kāpēc tev tāds vārds?
Frančeska. Kāds?
Mārcis. Itālisks...
Frančeska. Tava vecmāmiņa Elizabete bija vācieti noprecējusi, arī vārdu savam bērnam viņa izvēlējās tādu eksotisku. Nu, nezinu es neko par Itāliju. Liecies mierā. Smilšucepumus ēdīsi?
Mārcis. Nē, iešu pabraukt ar ričuku. Sagaidīšu tēti lejā.
Frančeska. Tavi cigoriņi ievilksies pavisam rūgti.
***
Radio turpinās muzikālā programma, Ingus Pētersons dzied : “Tālā – nesasniedzamā ..”
Frančeska (pie sevis). Ai, lai jau skrien. Jāpalasa kāds žurnāls.
Ienāk Mārcis ar Tomu, pacilāti un rosīgi. Abi svilpo kādu pazīstamu meldiņu, visticamāk arī no Ingus Pētersona repertuāra.
Toms(uz pleciem sarkana mugursoma, aiz muguras aizslēpis, rokās tur trīs piesātinātus ceriņu zarus). Mmm, kā smaržo kafija! Še Mārčuk, atnesu tavas mīļās žāvētās plūmes un vīģes. Un te ceriņi, Fančeska.
Frančeska. Skaisti gan. Vai tad jau zied? Brr, tik auksts pavasars.
Mārcis. Kā man gribas uz Itāliju! Rafaēls Rafaēls .. nu kā bija ..Nu vārdusakot, melones, apelsīnus ēst, cik lien un tās gleznas apskatīties, par kurām šodien skolotāja stāstīja.
Frančeska. Rafaēls Santi.
Mārcis. Tu jau neko par Itāliju nezini.
Frančeska. Dzer tak beidzot to savu cigoriņkafiju. Būs pārvilkusies jau ar vieglu ledus kārtiņu.
Toms. Hmm. Frančeska, vajag balzāmu. Melno balzāmu un sildīties. Nu ja, radiatori arī auksti.
Toms paņem sarkano mugursomu. Aiziet. Frančeska pavada viņu ar ārēji nevērīgu acuskatienu, vien roku kustības nodod, ka viņa ir uztraukusies, varbūt nosalusi.
***
Pēc 5 minūtēm.
Frančeska ( atrauj vaļā izmisumā logu un kliedz). Tom, Tom! Paldies par ceriņiem! Tie ir.. tie ir..
Bet lejā uz ielas Tomu vairs neredz. Laikam, aizbraucis uz veikalu pēc balzāma.
Mārcis. Saldi rūgti rozīgi un maigi violeti, gaistoši..
Frančeska. Marčuk, tu kā dzejnieks.. Precīzi un sāpīgi pateici.
Mārcis. Mamm, nekad negribu tevi sāpināt.
Frančeska. Es jau to arī nesaku.
2. daļa
***
2004. gads. Lielpilsēta pie jūras. Visos parkos un māju pagalmos zied ceriņi. Pilsēta ir ceriņu reibumā. Kafejnīca “Virdžīnija” kādā nomales ieliņā. Liela rosība, asu cigāru un vaniļas cigarellu dūmu mākonis apņēmis visu “Virdžīnijas” telpu. Garš tumšmatis uzliek vienu no Stinga diskiem.
Mārcis. Man te vienmēr ir Itālijas sajūta.
Frančeska. Man gan Parīzes.
Mārcis. Bet Stings ir brits.
Frančeska. Ko mēs pasūtīsim?
Mārcis. Nav ne jausmas.
Pienāk tumšmatainais bārmenis, oficiāls un labvēlīgs.
Frančeska. Vienu melnu dabīgo kafiju bez cukura. Jums cigoriņu kafija ir?
Bārmenis. Nav, diemžēl.
Mārcis. Tad 50 gramus melno balzāmu.
Frančeska. Man arī.
***
Skan Stinga dziesma “Englishman In New York”. Pie blakusgaldiņa jauns vīrietis un sieviete spēlē spēli “Jautājumi un atbildes”, mazliet tālāk pie liela apaļa galda 5 studenti diskutē par politiku. “Virdžīnijas” tumšākajā stūrī pie maza sarkana galdiņa jauns vīrietis kaismīgi raksta un sūta īsziņas, vienu pēc otras.
Mārcis (mierīgi). Šodien neaizgāju uz mākslas vēstures eksāmenu.
Frančeska. Hm. Kas tad ir vēl tāds, ko tu šajā sakarā nezini?
Mārcis. Man ir jauna draudzene. Nopietni.
Frančeska ( domīgi skatās pa logu). Jauki.
Mārcis. Šodien nopirku Erosa Ramazoti disku.
Frančeska. Kā viņu sauc?
Mārcis. Kaut kāda izlase. Nav nosaukuma.
Frančeska. To meiteni..
Mārcis. Ā.. Viņai vārds nu.. Nav svarīgi..
3. daļa
***
Pēc gada. Ceriņi vēl nezied. Kafejnīca “Virdžīnija”. Tumšmatainais bārmenis (tas pats, kas iepriekš) no sarkana vāciņa izņem disku, piemiedz ar aci Frančeskai, kas malko piparmētru tēju, kādu gaida. Apkārt rosība, sarunas, kafejnīcas durvis ik pa laikam atveras un aizveras. Durvju sitieni pastiprina Frančeskas uzvilktās nervu stīgas. Bet ārēji viņa cenšas būt savaldīga, pat mierīga, vien labās acs plakstiņš viegli trīc kā ievainota tauriņa spārns.
Bārmenis. Kāds noskaņojums? Varbūt vēlaties cigoriņu kafiju? Mums tagad ir.
Frančeska. Mans dēls šodien nebūs. Viņam eksāmens.
Bārmenis. Tad jums vientuļi.
Frančeska. Man lūdzu saldējumu ar vaniļas mērci.
Bārmenis. Un vīnu? Baltu vai sarkanu?
Frančeska. Es gaidu draudzeni. To saldējumu, lūdzu! Karsts, te ir ļoti karsts!
***
Pēc 2 minūtēm bārmenis atrauj vaļā logu. “Virdžīnijas” telpā ieplūst dzestrs, svaigs pavasara gaiss. Tumšmatis disku atskaņotājā piespiež pogu PLAY . Pa durvīm ienāk vidēja auguma sieviete, ar tumši brūniem, viļņainiem matiem. Viņa straujām kustībām purina lietussargu un savu ceriņkrāsas lietusmēteli, ar acīm meklē kādu.
Lorence (kaismīgi pieiet pie bāra letes). Cik te labi! Kas tas par dziedātāju? Baigi laba balss. Man vīnu, lūdzu. Vīnu 200 gramus! Rozā!
Fonā dzirdama Ingus Pētersona balss: “ Šī dziesma ir par nesatikšanos..”
Lorence. Te tu esi! Čau! Kā iet?
Frančeska. Nav ne vienas vainas.
Lorence. Kā tev patīk mans jaunais mētelītis? Labs, vai ne? Baigi labais!
Frančeska. Ārā līst?
Lorence( aiztaisa logu). Jā, jā. Baigi traki līst.
Frančeska. Neesam veselu mūžību tikušās.
Lorence (iesmejās). Jā, savi simts gadi jau būs.
Frančeska. 23 gadi.
Lorence. Ko tu pasūtīji?
Frančeska. Kā tu uzzināji manu telefona numuru?
Lorence. Man tūlīt atnesīs itāļu rozā vīnu. Vienreiz ar draugu dzērām. Tik labs. Pēc puķēm, pēc cerībām un gaišas nākotnes garšoja.
Frančeska. Es arī pagājšpavasar malkoju rozā vīnu. Garšoja pēc skumjām.
Lorence. Aiziesim vēlāk uz jūru?
Frančeska. Līst. Tāpat kā toreiz.
Lorence. Man somā ir vēl viens lietussargs. Es tev iedošu. He, draugs šodien uzdāvināja. Re, kāds ( rāda Frančeskai).
Frančeska. Toma mīļākā krāsa.
Lorence. Manam draugam arī ļoti patīk šitais tumšzilais tonis.
Frančeska. Hei, tumšmati, man lūdzu sulu. Jā, apelsīnu sulu. Slāpst!
Lorence. Kā Tomam iet?
Frančeska. Es jau ilgi nevaru viņu sazvanīt. Neceļ klausuli.
Lorence. Gan jau aizņemts. Viņš vēl joprojām restaurē mēbeles?
Frančeska. Klau, iesim uz to jūru. Jāpavēdinās. Te ir tveicīgs.
Lorence. Es vēl gribēju vienu rozā.
Frančeska. Citreiz. Ejam!
***
Jūras krastā. Līst. Tālumā var redzēt 2 sievietes. Abas apmēram vienā vecumā. Kāpas aizvējā sēž Mārcis, spiež mobilā telefona pogas, cenšas kādam piezvanīt.
Mārcis (pie sevis). Kur tu esi? Nu, kur tu esi, mamm?!! Johaidī!
***
Lorence. Dzirdēju, ka rīt būs tavas grāmatas atvēršanas svētki.
Frančeska (viegli pasmaida). Tiešām? Vai tad tā dzird runājam? ...
Vējš kļūst aizvien lielāks.
Lorence (mēģina saturēt lietussargu, drebinās). Brr. Es vairāk nevaru. Salst. Jābrauc mājās.
Frančeska ( skatās uz jūru, bez lietussarga, mati izmirkuši - pil). Šodien man patīk lietus. Nav ne vienas vainas.
Lorence( taisa vaļā somu, rāvējslēdzējs satrūkst). Johaidī, nu ņem vienreiz to lietussargu, nesaldējies!
***
Frančeska un Lorence vēl joprojām stāv jūrmalā. No mugurpuses viņām klāt pieskrien Mārcis.
Mārcis(aizelsies, pie sevis). Man bija aizdomas, ka tu esi te. (skaļi)Mamm, mamm!... Nu, kāpēc tu necel klausuli?!! Kāpēc atkal izslēdzi telefonu?! Kas ar tevi notiek?!
Frančeska (pārsteigta, izbijusies). Izbeidz!
Lorence (pievēršas Mārcim). Pie jūras vienkārši nav zonas.
Mārcis. Nav zonas, nav zonas! Ejiet dillēs ar visām savām zonām!
Frančeska. Nomierinies! Kā tev gāja eksāmenā?
Mārcis. Nezinu! Neko nezinu! Kādā vēl eksāmenā?
Lorence. Mākslas vēsturē.
Klusums. Viņi absolūti apjukuši, it kā izgājuši katrs no sevis, skatās viens uz otru.
Frančeska. Viss būs labi. Es braukšu mājās. Tu arī, Mārci?
Mārcis. 10 balles.
Lorence. Cik jauki! Nu es taču tev teicu, ka izdosies! Tas mums ir jānosvin!
Mārcis. Kas jānosvin! Liecies mierā! Tu nekā nesaproti?!...
Frančeska. Nekliedz, Mārci!
Mārcis. Mamm, lūdzu piedod! Piedod, mammuk!
Frančeska. Es zināju.
Mārcis. Mammu... es... Es un Lorence ceļosim uz Itāliju.
***
Mārcis skatās uz jūru. Lorence lēnām attālinās, laikam iet uz tramvaja pieturu. Frančeska drebošiem pirkstiem ieslēdz mobilo telefonu. Pēc brīža zvana.
Frančeska. Hallo. Jā, klausos.. Jā, Frančeska Vārpstiņa.. Jā, mans vīrs.. Ko?! Nevar būt! Jūs nekļūdījāties? Kur? No rīta?!
Lorence ( tālumā, apstājas, atskatās uz Frančeskas pusi, tad sauc). Mārci, brauksim?!
Mārcis (izliekas nedzirdam).
Frančeska. (sastingušā izmisumā, viscaur izmirkusi). Mārci! ... Brauc uz Itāliju! Sargā Lorenci. Viņa man ļoti dārga. Šausmīgi! Saproti, Mārčuk?! Tavu tēti šorīt notrieca auto.. Tikko zvanīja no slimnīcas. Viņi nav varējuši tur neko glābt.
Mārcis. (apslāpēti, čukstus) Es zināju...
Lorence nomet somu, lietussargu, skrien atpakaļ pie Mārča un Frančeskas. Vējš un lietus norimies. Vēls. Pamazām satumst. Tālumā bāku ugunis.
Lorence. Frančeska! Kas notika? Kas notika?!
Frančeska. Brauciet abi mājās.
Mārcis (Lorencei). Ejam. Viņai vajag vienai pabūt.
Lorence. Ko vienai? Es viņu tik daudzus gadus meklēju, gaidīju kādu ziņu no viņas!
Frančeska. Piedod! Lūdzu piedod! Es tagad nevaru.
Mārcis un Lorence aiziet. Tālumā.
Frančeska ( apslāpēti kliedz). Tu toreiz arī nevarēji! Kur tu biji visu šo laiku?! ...Es arī tevi meklēju! Lorence, mīļā Lorence, Toma vairāk nav! ...
Lorence atskatās, viņai ir sajūta, ka kāds viņu sauc...
BEIGAS
(10.08.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1600
Kopā:6100721
|
| |
| |
|
Autori
