|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | TAJĀS JĀPABARO SUNS | Autors - Elīna Kuple
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
CIKLS
(2003 / 2004)
Es atskatījos acīs
Tajās rakstīts
Tajās lietus līst
Tajās jumts
Tajās jāpabaro suns
Tajās ņemts ne dots
Es atskatījos acīs
Tajās zib pieelsots
APSŪDZĪBA TAVAM STAROJUMAM
Ja tu vēl neesi pavisam sirma
Un spēj kādā transa stāvoklī
Sastādīt kādam kompāniju un sev
Tu ar kāju uzsit ritmu
Šim dzīves ritumam – tu
Uzsit ritmu un ritmiski
melnām putām straume
Plūst uz tavu pusi
Bet tu pati straumei melnai
Pretī klusi
Ja tu vēl neesi pavisam sirma
Bet pāri upei ledus gāžas
Ledus gabaliņi grimst tavā asinsradē
Un visādi samezglojumi
uz tavu pusi
ja tu neesi pavisam sirma
tad kādēļ no tavām pēdām
balti nospiedumi melnās jūtās klusi ? ..
* * *
Viss uzšķērsts nesamāksloti
Atvērts vaļā
No zvaigžņu asām malām
Audi asiņo daži mirst
Kā lai pārvērš par atmiņu dzīvos
Kad tilts vairs nav šķitums
Kā ? ..
* * *
Nokliedzās un aizkliedzās –
Kaija mira debesīs .
Sarāvās un atrāvās –
Kuģis miegu atnesīs .
Dedzinātās un aizdegtās
Balsis valsī saplūdīs .
* * *
Kā fotogrāfijas
Skatījāmies viens otra gaitas ,
Vien adrese tava
Kā mūža signalizācija –
Klintīs klinšu ziedi .
Klintis ir visu filmu kopsakars .
* * *
Amerika – tu zvaigžņotā zeme .
Latvija – tu kāpu debesis .
Un viens tai smailē uzrāpies ,
Uz zvaigznes adatas sevi pārplēsis ,
Nāk mājās pa kāpu ceļu –
Amerika bija tilts .
* * *
Man liekas šovasar nav vasaras –
Vien tāds sāpīgs laiks .
Man liekas šovasar – ne asaras –
Vien tāds tukšums svaigs .
Man liekas šovasar
Būvē daudz mājas
Bez jumtiem un stājas .
Un mājās līst un iekšā līst
Un mūsos ...
* * *
Es nezinu , kur vēl tā būs .
Arājs zemi ars un vieglāk kļūs .
Es dzirdu kā mums spārni skan ,
Kad caurspīdīgās sienas skar .
Mēnesgaismā lietus līst .
Un atvērts zemeslodes kupols .
Atkailināta gaisma apmāna –
Kāds pļavā zirgu ved pie
Pavadas un brīvas gribas .
Āboliņi un zeltnesīši klusi .
* * *
Kaut kas notiek – tā kā
Taureņa spārns uzvēdī ,
Kaut kas notiek - vai
Uz šejieni vai turieni –
Nātru diegi izkaltuši –
Tumsā uzzied , kaut kas
Notiek – var pasmaidīt ...
* * *
mazu miniatūru rozīti
noņēmu no skatloga
un iespraudu draugam skropstās
viņš mirkšķina viņš mirkšķina
un acis skatlogā
kā caurspīdīga membrāna
palika
viņš nejuta
* * *
Un kāda mūžīga draudzība
Atnāca pār tiltu
Visi mazie akmentiņi pārvērtās
Sniegpārslās mēs ieplīvojām
Novembra puķēs
Ar draudzību piedzimstošās jūrās ...
* * *
mēs visas savas zemes atradām
acīs mums bija simtiem svēto rakstu
bet lūgšanās mēs klusējām
un klusumu dziedājām
tikai saskatījāmies un skatienā palikām
* * *
Lai paliek , kā ir
Lai acis nekrīt horizontā atkal iekšā .
Lai tās to redz un redz tam pāri ,
Lai tā tāda mūsu sazināšanās paliek -
Man tā svarīga
Un nenogrimt – tā labāk
* * *
tu neesi bijis Parīzē
tu nezini nekā par gulbju medībām
tu nedziedi operā
un tiesības uz savu zemi tev
arī pavisam niecīgas
tavā balsī ir pārsitieni
sildoši
* * *
visu zvaigžņu kopsavilkums –
šī pilsēta atnāk tā un
uzraksta dzeju ar
vârdiem un ar notīm sniegā
šī pilsēta atņem visu un aiziet
tā skatās uz rokām un arī acīs
(15.08.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
