|
|
|
|
|
|
|
| | iekšējā pasaule | Autors - The Nobody
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēness aizsedz sauli
Tumši mākoņi apņem zvaigznes
Skatam paveras pelēkas viesuļvētras
Pilnas ar drazām-
ar cilvēkiem,
ar domām,
ar atmiņām.
Izmisums pārņem prātu
Plaukstas ārprātā apņem seju
Stikla lauskām saskrāpētas rokas
Viena asins lāse pēc otras gulst smiltīs
Pagātnes rētas piepildās ar sāpju dziru
Asaras apvienojumā ar asinīm
Visapkārt viens vienīgs virpulis
Bet iekšā tik kluss,tik tukšs
Nedz dzīvas radības,
Nedz kādas kustības
Vien izmisis cilvēks
Ar šausmu pilnām acīm
Kā neprātīgs murgs
no viesuļvētras sienām raugās sejas
Rēgi,kuri reiz dzīvojuši cilvēka dvēselē
Nāves un izmisuma kliedzieni skan galvā
Nav iespēju aizbēgt vai izlikties
Sienas nāks tikai tuvāk un tuvāk
Kliedzieni atbalsosies skaļāk
Un tā līdz brīdim kamēr dvēsele kļūs šķīsta
(11.08.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1238
Kopā:6137837
|
|
|
|