|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Āksts | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es tač' esmu tikai āksts,
Apsmiets, ietērpts, verdzināts.
Sabiedrības ideāls.
Smalki joki - luksuss dārgs.
Bet, kad jokus malā lieku,
Taisnību tad nesu priekšā.
Smejas tie par katru nieku,
Smejas, lai gan skumji iekšā.
Āksts vairs nevar izteikties,
Atkal tas ir tikai joks.
Sabiedrība pasmiesies.
Tāds ir āksta dzīves slogs.
Tas, kas nerēc, tas ir stulbs,
Nesaprot tas smieklus glaunos.
Jāsmejas, cik uzskats truls,
Šajos masu-cilvēk' klaunos.
Re, kāds vienkāršs paradoks!
Lielie ņirdzēji ir klauni,
Āksts ir karalis jeb boss.
Tagad smejas āksts! Un ļauni!
Smejieties, kad krītat ceļos!
Smejieties, kad lūdzat Dievu!
Smejieties, kad galvas cētru,
Smejoties jūs dubļos triekšu!
...Ziemas vai vasaras,
Smiekli un asaras,
Tomēr par daudz,
Ākstam ir ļauts!
(17.08.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1513
Kopā:7265551
|
| |
| |
|
Autori
