|
|
|
|
|
|
|
| | Monologs | Autors - Klimpiņa
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Līst lietus...
Aizskalo bēdas.. bet ne tevi.[aizdomājas]
Tu esi vēl joprojām te, manās domās.
Ehh.. ja viss būtu tik viegli, kā lietū.
Tu aizplūsti kopā ar citām bēdām.
Drīz viss labosies. Es zinu.
Tas notiks drīz.
Bet vai es gribu?
Ak, es vella skuķis, [iesmējās]
Tu nepārtraukti saki, aizmirst gribu
Un tajā pašā brīdī tu atceries viņu
Un pašai nemanot un kā arī negribētos atzīt,
Vēl joprojām skumstot un pieminot viņu.
Nē, nav vairs asaru
Nu i labi, ka nav
Lai jau krājas kam citam..
Ej paguli.. būs labāk
Apēd šokolādi..
Muļķīt .. [smaids] (02.09.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|