|
|
 |
|
|
|
|
| | Dzejolis lietainā pēcpusdienā | Autors - The VAL
| | Komentāri (13) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lietuslāses man uz sejas
krīt un pēc tam lejā veļas;
krīt un veļas, krīt un veļas,
liktenis par mani smejas...
Vai tās tiešām lietuslāses?
(izdomā kurš mani pārspēs?)
Nē, tās tomēr as’ras manas,
krīt bez mitas skanēdamas...
`Kādēļ, cilvēk, raudi šorīt?`
asara man atkal norit,
un es pats tad apdomājos
iemeslus, bet as’ras stājas...
Vai par dzīvi? Vai par nāvi?
Vai par to, ka mani skāvi
Tu, ak, bezcerība, lielā?
As’ra atkal nokrīt sniegā...
Ne par dzīvi, ne par nāvi,
ne par to, ka mani skāvi.
Es par mīlestību raudu,
ne par darbu, ne par naudu...
`Cilvēk, neraudi tik ļoti!
Tas ir labi, ka Tu jūti.`
Arī man jau prāts to saprot,
bet kā sirds ar to lai aprod? (06.09.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1022
Kopā:6743250
|
|
|
|