|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Komentāri - Divi krasti
Autors - Jānis Čupiņa
|
|
|
kopā komentāri: 7
Lapas: 1 |
Lapas: 1 |
|
|
|
| |
|
| Kaiva^^. viesis , exit13[et]e-apollo.lv | | |
| 15.01.2007, 18:53 |
| Oooo.. JUMS te jautri?.. :p "biski" garie teksti :p |
|
|
|
|
|
|
|
| lorai viesis , domu kamols pats rit... | | |
| 09.01.2007, 13:21 |
Nu, bet tu jav arī nezini. Un es nemaz netaisos un arī netaisījos izlikties, ka zinu. Kamēr vēl nebūsim taipus arī neuzzināsim. Bet tā jau cilvēks sev ir iedomājis to "paradīzi" nu un katram laikam jau viņa ir personīga. Un reizēm gribās uz to "savu paradīzi"
Vai tad tu esi "tur" kāds durvju šveicars, ka te apgalvo, ka es neesmu "tur" bijusi un nezinu, kā ir "tur"? 
Nesaki to, ko nezini tu - tu nezini, kā "tur" ir, tāpēc tu nezini arī to, vai es esmu "tur" bijusi. Vai varu "tur" nokļūt, kad vien vēlos.
Izlasi vēlreiz manu tekstu - tad aizver acis un iedomājies, ka tev nav vairs ķermeņa... Un - ko tu vēl jūti tad... Ko tu tad vēl varētu just, redzēt, izdarīt...
Tu pat glāzīti vairs rokā tad nevarētu paņemt kā te - kad paša murgi paurī un visa pasaule pieriebjas - tu pat aizliet "tur" sevi vairs nevarēsi! Vai tu patiesi to nespēj saprast?! Ka "tur" tev vairs pašam no sevis - no savām domām un murgiem nebūs nekāda glābiņa - pat aizlieties, lai pats savas domas tu nejustu vairs, tu nevarēsi! Tu to gribi?! Vai tu jau šobrīd to vari?
Tāpēc arī jēzus teica par "debesu valstību" - "tur neviens neprec un netiek precēts", jo nav pat gredzenu ko pirkstos maukt , jo nav šampja, nav roku ar ko šampja glāzes pacelt , nav lūpu, ar ko līgavai un līgavainim sabučoties... Tu to gribi? Tu to jau vari?
Un tagad vēlreiz pārlasi šo tavu pantiņu - pārlasi kā šajā tu raksti: "tur mēs būsim laimīgi"... Tu tak pat nespēsi "tur" - domu kamolu bezgalīgajā klājienā bez miesām un gredzeniem, bez nekā materiāla, vairs atrast šo cilvēku, par kuru tu te sapņo - ka "tur" nu tu atradīšot un būsi "kopā".
Nē , nebūsi, jo "tur" tu tāpat neredzēsi - kā ar intuīciju neredzi šeit , tāpēc tu "tur" arī nespēsi atrast to, ko tu nevari atrast šeit, kur gars ir miesā iespundēts - kā domu kamols, kuru var nofotografēt, noķert pie rokas, apgredzenot , pēc p.k. atrast māju, u.tml. "Tur" tu vairs nevarēsi nekā tikt klāt!
Tāpēc, ja tu gribi būt kopā "tur", tad tev ir jāatrod, jāspēj būt kopā šeit! Jo, ja šeit tu nevari, ja šeit neiemācēies un nevarēsi atras pats cilvēku, kuru vēlies tu , tad "tur" tev vispār nekādu cerību vairs nebūs - jo jau šeit tu nebūsi iepazinis tev dārgo domu kamolu, domu pasauli, tāpēc bez miesas vispār nepazīsi.
Tāpēc arī jēzus aizgāja "tur" - jo jau evaņģēlija sākumā ir teksti, ka jēzus pats spēja redzēt "cauri" cilvēkiem - ikviena domas pats lasīt spēja, viņu domu pasauli pats spēja redzēt skaidri. Jau šeit ir tas jāiemācās - domu kamolus atpazīt! Jo "tur" miesas nebūs, pēc kā atpazīt - tur ikviens var tāpēc gan kā pelnu čupiņa izskatīties citu domu kamolu "acīm" , u.tml.
Tāpēc - neraizē par citiem , bet domā pats par sevi - lai tu iepazītu, spētu saprast, sajust otru cilvēku - lasīt otra cilvēka domas tā, pat no attāluma , ka nekādi šķēršļi tevi šai pasaulē nespētu aizkavēt - jo tu spētu jau te nokļūt, atrast un saprast jebkuru, ko pats vēlies.
Jo tikai tad tu atradīsi arī "tur" - jo būsi iemācījies pazīt domu kamolu, kas tevi interesē, jau šeit.
Un , netici maniem vārdiem par "tur" , ja negribi - bet pats padomā! Loģiski!
Jo tikai tad, kad pats tu būsi bijis "tur" - kad tu spēsi loģiski domāt un saprast pats jebko šai pasaulē un jebkuru cilvēku , tikai tad tu spēsi sajust - redzēt, saprast arī "tur" pasauli!
Domu pasaule ir spēcīgākā matērija.
Domu pasaule vada materiālo pasauli!
Tā ir tā pati sirdsapziņa , intuīcija jeb dieva daļiņa=dvēsele, kas ir tava "acs" - tava saprāta acs!
Tad iemācies to šajā pasaulē sadzirdēt - un to vienmēr paklausīt, saprast! Jo citus sajust, citu domu pasauli ieraudzīt tu varēsi tikai tad, kad tu spēsi sajust pats savu domu pasauli - sevi jeb savu intuīciju, sirdsapziņu, dvēseli, sauc kā gribi, bet tas ir viens un tas pats.
Johaidī... , es jau dažus gadus, pāris pēdējos, pat brīžiem izmisīgi aiz ziņkāres gribēju redzēt, saprast - kā ir "tur"... Un nekā! 
Nekā man nerādīja - neredzēju neko! Nedzirdēju sevi - savu "aci" jeb intuīciju, jo prāts loģiski nestrādāja - jo neattapu loģiku... , ka, piemēram, aklie, kuri ar miesas acīm nevar šo pasauli redzēt , tāpēc ir spējīgāki jau šeit tieši domu pasaules iepazīt, sajust - intuīcija, spēja pašam sevi sadzirdēt, tieši aklajiem ir attīstītāka par vidējo , esi dzirdējis, ne... , tāpat kurliem un mēmiem - kuriem nav spēju runāt, dzirdēt, nākas iemācīties sadzirdēt šo pasauli, citus citādi - bez ausīm... Bet tur vispār nav miesas tak...
Johaidī...
Saproti - man jau pāris gadu ziņkāre ir par "tur", jo šeit jau viss šķiet tik saprotams, pazīstams, saredzams , paredzams - bez acīm, izskaidrojams, vienkāršs, ka tapa šeit bieži vien garlaicīgi un gribējās "tur"... Vismaz tā - ka bija po: te vai tur...
Nu gan..., kad vakar, šodien šito pati loģiski beidzot apjēdzu un arī līdz ar to spēju saredzēt - ni, ni, es vēl gribu te, es vēl gribu pamācīties, redzu, ka es vēl par švaku esmu priekš "tur"!
Redz , kad pati spēju loģiski saprast, izspriest - tad arī intuīcija parādīja, spēju redzēt, ko intuīcija man rāda, a , kamēr nespēju ar prātu saprast loģiski - loģiski pati izdomāt , tikmēr arī redzēt neredzēju - nevarēju uzzināt, ieraudzīt, vismaz no malas palūkoties uz "tur"... Tāpēc jau neviens melis - nejēga, kas nespēj loģiski domāt pats un pats loģiski rīkoties, netiek "tur" - pie turienes zināšanām... Nedzird savu intuīciju - jo ar neloģiku, ar muļķībām - meliem pats noņēmies un tāpēc savu intuīciju pats nemaz nedzird, neredz... Ir akls. Te - uzvedas kā muļķa melis.
Un "tur" vēl trakāk jūtas - nekādi , jo neko nevar izmainīt, labot savā saprātā/nesaprātā - jo ar domām vien mantas stumdīt un tempļus uz pusēm šķelt melis ne te, ne arī "tur" nespēj... Jo melim domu pasaule ir nespējīga - nevarīga, haoss, vienas pretrunas.
Viss , jāveras man ciet... Pārbaidīšu cilvēkus - tik loģiski domāt un pieņemt šādu loģiku pat tu redzami baidies, negribi , tad kur vēl citi te...
Pienaglos vēl par šitādām runām mani pie krusta tāpat kā jēzu savulaik... Bet viss tak ir tikai loģiski, tik skaidri redzams un saprotams...
Nu... , ceru, ka vismaz tev bija interesanti palūrēt manā teļļukā - kaut vienas "turienes" filmas fragmentiņu...
Man ir skaidrāks atkal pašai šis un tas tapis - jau teicu, ka pati vairs nebūt nesteigšos, bet centīšos izmantot katru mirkli vēl šeit ar jauno apjēgu... un man nāksies šo un to vēl pārskatīt savos jau pieņemtajos lēmumos pašai savā dzīvē - redzams, ka dažos toč esmu lēmusi un darbojos mazliet neprecīzi... Precizēšu mērķus tātad... 
Johaidī, bet es patiesi esmu pārsteigta - sen neesmu pārsteigumu, kur vēl šitādu, "šeit" izjutusi - likās tak man, ka ne ar ko vairs šī pasaule mani nevar pārsteigt, ka esmu jau visu, kas jāsaprot, sapratusi... Mammmmmmmmaāā..., kā gan es maldījos! |
|
|
|
|
|
|
|
| lora viesis , | | |
| 09.01.2007, 11:19 |
Mani labāk neredzēt un nedzirdēt ar mani labāk VNK iepazīties.
Ja?!
Tu tā droši uz visiem mērķiem bliez...
Kā tu zini, ka tu pats patiešām gribi, ka tev vajadzētu iepazīt loru?! Vai mērķi esi pats pietiekami izpētījis un esi pats drošs, ka gribi uz to - uz loru - tāpat kā uz "tur" iet?
Nu... zini - varbūt patiešām apjautājies pagaidām kaut vai valteram , viņš patiesi labi savulaik iepazina loru...
Man domāt, ka viņš uz tevi, ja tu jautāsi nopietni, tad tikpat nopietni paskatīsies pavisam jocīgi uz tevi... un, ja viņam dūša būs, tad atjautās tev pretī tieši un konkrēti - cik durvīs tu esi savu galvu ievēris, vai tev problēmu trūkst, vai kaut ko tamlīdzīgu... |
|
|
|
|
|
|
|
| Jānis Čupiņa viesis , | | |
| 08.01.2007, 17:30 |
"Paldies tev! Tu esi svētīga "čupiņa" - jo es tevi redzu un tu man liec domāt! Saprast vairāk - krāsaināk pašai!"
Nu paldies par tādiem vārdiem. Visas savas pārdomas varēja atstāt galvā, bet padalījies ar visu "feini" pasauli paldies arī par to. Bet tomēr.
"Neskrien "tur" , ja tu pats patreiz nemaz
nezini, kā ir "tur"! "
Nu, bet tu jav arī nezini. Un es nemaz netaisos un arī netaisījos izlikties, ka zinu. Kamēr vēl nebūsim taipus arī neuzzināsim. Bet tā jau cilvēks sev ir iedomājis to "paradīzi" nu un katram laikam jau viņa ir personīga. Un reizēm gribās uz to "savu paradīzi"
"Jo man, piemēram, gribētos zināt , ieraudzīt tevi vaigā - redzēt, kas tu par putnu īsti esi.
Kā skan tava balss.
Kā tu ej, kā kusties.
Kā runā, kā uzvedies.
U.tml. "
Mani labāk neredzēt un nedzirdēt ar mani labāk VNK iepazīties. |
|
|
|
|
|
|
|
| lora viesis , pati esmu pārsteigta... | | |
| 08.01.2007, 15:36 |
"Tur" galīgi nav dirnēšana - bet tieši pretēji: viss notiek! Bet tikai ar domām vien tiek panākta kustība, kalni gāzti un celti, tempļi uz pusēm šķelti... Ar domu spēku vien!
Un tur nevienam neinteresē ne ferrari, ne mājas, ne mašīnas, ne jebkāda cita manta - jo garam nav interesanti stūrēt lūžņu čupu, kaut ferrari tas būtu.
Jo vienīgais, kas patiesi ir interesants dvēselēm "tur" - tās ir šīs vienam otra domu pasaules, ja vien tās jau šeit ir iekrāsotas krāsainas!
Tātad - ja tevi neinteresē jau šeit citu cilvēku domu pasaules, tad tu tur murgos nīksi vēl trakāk ārā - un rautin rausies atpakaļ šeit, kur tevi "interesē" sarunas par ferrari. Tas tā, piemēram.
Mulstu mazliet... Kā gan iepriekš es nespēju to redzēt - pazīt, saprast pati...
Tomēr šeit - droši, ka blisinās ļauži jau par mani tāpat kā es par dzīvi "tur" blisinos... |
|
|
|
|
|
|
|
| lora.. viesis , | | |
| 08.01.2007, 15:25 |
p.s.
Vai vēl līdzīgāk kā "tur" jūtas akls cilvēks - jo bez redzes, bez acu palīdzības ir jāspēj un jāsaredz šo pasauli fiziski aklajam... Kuram šeit tomēr ir visi pārējie maņu orgāni, lai šo pasauli iemācītos saprast, sajust, saost, pagaršot, u.t.t.
Bet pamēģini iedomāties - ka tu šobrīd esi bez redzes palicis, akls... Kā tu justos šai pasaulē? Cik daudz tu spētu "redzēt"? Cik apmierināts, laimīgs un spējīgs šeit justies labi tad tu būtu? Bet tev vismaz būtu kājas, rokas, ķermenis tavs, kas tev palīdz sajust šo pasauli kaut tik daudz...
Lūk, nu tad apjēdz - kā tu justos, ja tagad tu paliktu bez ķermeņa - tikai gars vairs vien... Tu vairs pat pantiņu, rindiņas nevarētu te redzēt, jo tev nebūtu acu, tu nevarētu neko uzrakstīt - jo tev nebūtu roku...
Kā tu justos?
Tu pamēģini iedomāties - ka tu esi tikai gars vairs, ka tev vairs nav ķermeņa, nav arī acu, roku, kāju - nekā tad tev vairs nav... Kā tad tu kaut padirnēsi?
Tie murgi - skaisti, melnbalti vai krāsaini, murgaini vai skaidri, kas tev reizēm no rīta paliek atmiņā un ko mēs saucam par sapņiem, tie tad tev būs vienīgais, kas tev vairs atlicis - tava vienīgā pasaule!
Ja tu šobrīd nespēj tev blakus pat sēdoša cilvēka iekšējo pasauli sajust, "saredzēt" pats ar savu domu pasaules spēku , tad tu "tur" to pat neredzēsi - vispār nejutīsi, jo tev nebūs fizisko acu pat...
Redz - es tevi izzoboju par tavu melnbalto redzi te nesen. Tikko.
Ja tu pats neiemācīsies jau šeit krāsaini pats redzēt un rādīt citiem tavu pasauli - kādu tu to redzēt spēj, tad tur tevi tiešām es redzēšu vairs tikai kā tavu domu - kā tu pats esi sevi iedomājies, piemēram , tu biji sevi iedomājies kā čupiņu - melnbaltu, tad es tevi "tur" un pārējie redzīgākie "tur" tevi redzētu nevis ar tavu seju, bet kā melnbaltu čupiņu! Jo tādas tev pašam domas par sevi - tādu tu sevi redzi domās pats un tādu domu "noraidi" - izstaro pats! Un "tur" tad tevi tādu arī redz - nevis kā tagad , droši vien, kāds esi - brašs vīrietis , bet tieši kā melnbaltu čupiņu!
Saproti - tā ir domu pasaule!
Tāpēc ir tik svarīgi pašam attīstīt savu domu pasauli. Un krāsainu!
Un mācīties citus "saredzēt". Pašam redzēt citus.
Citi lai tiek ar savu nemāku redzēt - mīlēt, priecāties galā paši! Viņi paši kā smilšu čupas jūtas un jutīsies visu laiku. Nebēdā par citiem!
Tev ir jāiemācās pašam krāsaini redzēt - ar tavu domu spēku saredzēt un runāt ar un par šo pasauli, jebko, ko vēlies just, izbaudīt, atmiņās atsaukt - jo tikai tas tev piederēs "tur"! Tavas domas vien! Tikai tās!
Tāpēc - ja tu šeit domās jūties tā ne visai , tad tur citas domas klāt tu vairs nedabūsi!
Un dzīvosi tavos šābrīža "sapņos" - cik tie murgaini vai sakarīgi tev jau ir , cik tie īsti, loģiski, vai melīgi un neīsti, murgaini, cik tuvs un saprast, sajust citu cilvēku domas esi spējīgs "te", tik arī tu spēsi "tur".
Tāpēc katra minūte šeit ir dārga!
Ka tu, "tur" baisi, kā domu čupiņa vien "dirnot", tu nevarēsi atmukt atpakaļ uz šejieni - jo tu nevari piedzimt ik pa piecām minūtēm , kad sagribi un skriet atpakaļ uz to pasauli - un uz šejieni atpakaļ...
Zini , bet līdz šodienai, kad tu šitādu tēmu uzmeti un padomāju nopietnāk par šo, tad es pati nemaz nebiju šitik skaidri apjēgusi līdz šim - kā ir "tur".
Es jau agrāk gribēju to saprast, sajust , tomēr nespēju - man loģika trūka nost.
A šodien viss tik skaidrs kā tas, ka šodien esot 8.janvāris...
Katra sekunde tāpēc ir šeit jāizmanto - lai savu paša domu pasauli, bardaku paša paurī lai no murgiem un muļķībām iztīrītu, sakārtotu loģisku un padarītu pats savu just pasauli, krāsainu redzēt spēju arvien plašāku, spēcīgāku.
Jo pienāks atkal brīdis - kad tas būs jāspēj atkal bez ķermeņa... Labāk, lai tas ir siltāks, jo paša spēja saprast citus, paša domu pasaule jau ir spēcīga - tīra no meliem un tamlīdzīgām muļķībām, kas gļukainos sapņos, murgos, kas sāp, pašam dzīvot liktu arī "tur"...
Paldies tev - tevi kāds kā priekš manis atsūtījis, lai tieši kaut ko tādu tu uzjautā... un lai es kārtīgi padomāju...
Jā , vēl viena lieta - attiecīgi, ja tu šeit pats zini, ka neesi devis cilvēkiem visu, ko vien varēji, bet esi tieši pretēji - ākstījies, luņojies vien, tikai sev rausis, tad tur tu šīs savas sajūtas, paša sirdsapziņu nekād no citiem noslēpt nevarēsi - tu visu laiku mocīsies tāpat kā šeit, jo jutīsi, ka visi redz tavu šeit "sastrādāto"... un tu jutīsi, ka visi tikai acis nolaiž, tevi, čupiņu, vien pamanot - iedomājot vien par tevi...
Jo meli "tur" ir tikai parasti murgi - gļuki nesakarīgi. Jo nevienam nav mutes, ar ko melot - melus izskaistināt, "iebarot" citiem, lai kāds ticētu taviem meliem kā šeit tu to tomēr vari... "Tur" to nevar... Jo tikai patiesas domas skraida - no viena pie otra, jo tikai tās ir spēks, ko raida un sajūt arī citi. "Tur".
Paldies tev!
Ka tu liki man par šo tēmu padomāt un vienreiz tomēr to pašai saprast - es tagad arī šo bildi beidzot skaidrum skaidri spēju redzēt... Man šķiet , ka pat saprotami spēju izskaidrot - ko un kā redzu...
Tad, kad tavas domas apkārtējie "lasīs" - manas jau sen "lasa"... , tad, kad tev tikai padomāt domu vajadzēs un citi jau runās tavu domu, darīs tavu domu, uztvers, kaut paši pat nemanīs, no kurienes viņiem šī doma, runa , tad tu jau būsi tādā domu spēkā, ka... tu varētu cerēt nenosalt "tur"...
"Tur" galīgi nav dirnēšana - bet tieši pretēji: viss notiek! Bet tikai ar domām vien tiek panākta kustība, kalni gāzti un celti, tempļi uz pusēm šķelti... Ar domu spēku vien!
Jo doma - domu spēks, domu pasaule valda šo mantiņu pasauli - ikvienu mantiņu šeit valda un vada!
Es pat nezinu - kurš ielika, parādīja man šobrīd šo domu, ko rakstu tev un pārējiem te, manās domās - jo ne no kurienes tā neradās... Man viņas nebija... Pat gribēdama agrāk saprast, redzēt nespēju to, ko ieraudzīju - ko sapratu pati, tev stāstot...
Paldies tev! Tu esi svētīga "čupiņa" - jo es tevi redzu un tu man liec domāt! Saprast vairāk - krāsaināk pašai! |
|
|
|
|
|
|
|
| lora alias ... viesis , jautru tēmu esi paķēris gan... :D | | |
| 08.01.2007, 13:50 |
Jā, tieši šādi visi sapņo - ka "taipus viss atrisināsies - tikai guli un dirni".
Man tevi jāapbēdina - "taipus" cilvēks paliek visu laiku tikai tajā stāvoklī, kādā ir bijis šeit, kad aizgājis - tātad, cik tālu šeit pats ar savu sajēgu ir ticis, ar tādu ir tur! Ja ir īgns, neapmierināts, kā čupiņa jūtas te, tad tur ir tāds pat - tikai bez iespējas sajusties savādāk.
Jo - ja šeit var pats darboties un no paša darbošanās mainās paša pašsajūta - pats to var mainīt uz arvien gaišāku, uz saprāta, īstuma pusi, tad tur - nevar!
Tas ir tāpat kā mēs šeit, netā - mēs te uzvedamies kā gari. Bez miesas. Bez mantas.
Ja mēs neprotam jau šeit - bez miesas un mantas palīdzības - viens otru tikai ar domu, ar vārdu vien samīļot, sadusmot, izbārt, ielīksmot, u.tml., lai laimīgi - līdzsvarā sajustos, tad "tur" ir tieši tas pats - tikai visu laiku.
Jo "te" esot - mēs palūram, paklejojam pa netu , bet, kad vairs nespējam ar to vien iztikt - tad atgriežamies "reālajā dzīvē" - pie mantas, pie miesas, noglāstām kādu, ieskatāmies kādam acīs.
"Tur" esot to nevar izdarīt, kad vien sagribas - ik pa piecām minūtēm!
Būt "tur" ir tas pats, kas iemācīties iztikt tikai ar netu vien attiecībās - tikai ar vārdu vien justies labi, līdzsvarā pats. Baudīt spēt visu tikai ar vārdu vien. Un otram spēt iedot visu!!! tikai ar vārdu vien!
Gan jau esi dzirdējis - ka dvēseles cīnās aš par iespēju nokļūt šeit - mantu pasaulē...
Tu pats iedomājies - vai tu necīnītos tāpat par šo iespēju, ja tev pasauli atņemtu - ja tev vairs nebūtu iespējas iziet ielā , ieskatīties citiem acīs, parunāt te un tad norunāt randiņu...
Ja tu visu laiku būtu ieslēgts četrās, tukšās sienās - un tikai kompītis tev priekšā, , ok, pat kompīša "tur" tak nav, tāpēc jāsadzird, jāspēj TEV pašam ar citiem sarunāties - sadzirdēt un pateikt citiem savas domas bez mutes, bez pirkstiem, bez kompīša sava un citi tikpat "mēmi" tev pret...
Kā tu domā, kā tu justos - ja tu šobrīd nokļūtu "tur"?
Bet "tur" ir tieši šādi! Jāspēj saprasties bez mantām! Tikai ar pašam savu domu spēku jāspēj savu pateikt citiem, sadzirdēt citus un vēl labi, laimīgam justies!
Tu to varētu - jau tagad?
Es pat nezinu , vai jau tagad to spētu...
Jo man, piemēram, gribētos zināt , ieraudzīt tevi vaigā - redzēt, kas tu par putnu īsti esi.
Kā skan tava balss.
Kā tu ej, kā kusties.
Kā runā, kā uzvedies.
U.tml.
Tā ka - es labi apzinos, ka vēl negribu nokļūt "tur", man vēl jāmācās - sadzirdēt un sajust bez vārdiem, bez mantām, bet tikai ar domu vien - domu pasaulē dzīvot spēt! Man vēl ir jāmācās - es negribētu šobrīd "tur" nokļūt, jo justos... mazliet izbadējusies! Mazliet vientuļi - jo vēl visu nedzirdu, nesaprotu bez vārdiem.
Tu velti ceri, ka "tur" nokļūsi un tikai dirnēsi - "tur", kā redzi , ir viss tas pats, tikai bez mantiņu palīdzības viss jāspēj, tātad vēl trakāk tu jutīsies kā šeit! Ja neapmierināts, tad vēl neapmierinātāks... un kaukdams kauksi, lai tiktu atpakaļ "te"...
Neskrien "tur" , ja tu pats patreiz nemaz nezini, kā ir "tur"! Es zinu, kā ir "tur" - un tomēr nesteidzos uz "tur"...
Tu i` traks, jo steidzies, sapņo, ka tur nu tu tiksi vaļā kā uz burvja mājienu no šā tava šābrīža akluma, kurluma un nespēka pašam citus ar domu vienu saprast... No tavas nespējas saprast - kā ir "tur"...
Lēnām pār tiltu - vispirms izpēti mērķi, noskaidro, vai pats to gribi un tikai tad auj kājas - es vismaz tā daru! |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kopā komentāri: 7
Lapas: 1 |
Lapas: 1 |
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1929
Kopā:6416239
|
| |
| |
|
Autori
