|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Komentāri - Jautājums
Autors - Jānis Čupiņa
|
|
|
kopā komentāri: 15
Lapas: 1 |
Lapas: 1 |
|
|
|
| |
|
| Mare , | | |
| 16.10.2007, 17:27 |
Man ļoti patīk šis dzejolis!Burvīgs! Patiesi!  |
|
|
|
|
|
|
|
| lora viesis , | | |
| 17.01.2007, 10:18 |
"Mammu, nu lūūdzu... " ar žēlu, asarainu mazā puišeļa skatienu... 
Āksts!
"Es neizstājos. Es biju skolā!"
Aha - mācījies, kā gramatiski korekti jāraksta vārdiņu "lūgt" - ar g vai k: "Bet varu lūkt?" ...
"Es vnk nespēju turēt tev līdzi."
Ko izlokies "nespēēē-ēēēju"?!
Nav nekādi "nespēju" - ir tikai "negribu"! 
"Nau jau ar mani tik traki, kā tu apraksti."
Ir vēl trakāk?!
"Lūdzu komentē manu penterus! Lūdzu, jo nu tavs viedoklis man ir interesants jebkādā formā."
Un - kas man par to būs, ko tu pretī dosi man?!
Man ta` nav interesanti...
Bļin, kāpēc tu speciāli šitā āksties - izliecies par šitādu dumu zīdaini..?!
|
|
|
|
|
|
|
|
| Jānis Čupiņa viesis , | | |
| 16.01.2007, 20:01 |
Es neizstājos. Es biju skolā!
Es vnk nespēju turēt tev līdzi. Nau jau ar mani tik traki, kā tu apraksti. Bezmērķīgs es esmu  , bet nejau pārākajā pakāpē. Bet varu lūkt? Lūdzu komentē manu penterus! Lūdzu, jo nu tavs viedoklis man ir interesants jebkādā formā. |
|
|
|
|
|
|
|
| lora viesis , | | |
| 16.01.2007, 19:35 |
Kuro reiz tu šoreiz jau izstājies no spēles - mazliet paļurinies bez mērķa=bez jēgas un pats pārtrauc? 
Tici man - vairs es tev tādu iespēju nedošu. T.n., ka vairs es neiešu klāt - jau nekomentēju "jauno" tavu penterīti...
Un labi, ja vēl kādu brīdi ieskatīšos vispār tavos - jo bilde ta tava man jau ir klārāka par klāru, neko jaunu tu man parādīt no sevis - no tavas sejas nevari!
Tukša grāmata tu esi manās acīs...
"Liela muiža - vajadzīga kā ratiem piektais ritenis... Sadomājusies te nezin ko no sevis... " - tagad tu tā domā, vai ne..? Tas būtu loģiski - jo tieši šāds tu esi manās acīs: iedomīgs nūģis ar tukšu vidu!
Kāpēc ar tukšu?
Jo tev nav mērķu! Nevienu mērķi tevī nemanīju - tavu gribu nemana! Ne no viena tava teksta - ne no penteriem, ne te...
Tikai vienu mana - tavu vēlmi aizmukt pašam no sevis..., kaut vai "tur" - uz tavu izsapņoto dīkdienību... Tikai tavu paša vēlmi mukt no sevis paša - no šāda, kāds tu šobrīd esi - tikai šo jūt!
Vai tu pats cieni bezmērķīgus - nemērķtiecīgus cilvēkus? Domāju, ka ne - redzu, ka pilnīgs zābaks neesi, tātad necieni tos, kuros saskati pats tavu bezmērķību...
Kas ir mērķtiecība?
Tā ir lietiņa, kas piemīt t i k a i tiem cilvēkiem, kas spēj ar savu galvu domāt un arī vienmēr spēj izdomāt - ko pats vēlas! Un to iet un "paņemt" - piepildīt, sasniegt. Tev nav šādas spējas.
Tavi teksti ir bezmērķīga paļurināšanās - neko tu pats negribi "trāpīt" ar saviem tekstiem.
Visādā ziņā, nemana, ka tu kaut ko gribētu panākt - kādam vai kaut kur, kādā problēmā trāpīt un to atrisināt.
Tikai uz labu laimi tu kaut kur pabliez, kaut ko pasaki, kaut kur paplenderē - kā pļēgurīts dara: pļuru ļuru kaut kur zvārojas pats ap savu asi... Tāpat tu... Lūk, tu jautāji - es tev atkārtošu, ko jau teicu un kā kurlam atbildu vismaz otrreiz: šādu es tevi redzu - bezmērķīgu=vāju, domāt nespējīgu, nespējīgu pašam izdomāt, ko gribi, nespējīgu pašam iet un darīt, sevi=savu dzīvi piepildīt. Invalīdu...
Kuram tādu vajag?!
Tak loģiski, ka tikai un ne jau gudrai, bet padumai, žēlīgai, žēlot kārai, tavā vietā visu darīt "gribošai", tavā vietā dzīvi dzīvot, domāt tavā vietā "gatavai" mammai - bet es, par laimi vai nelaimi, tomēr tāda neesmu...
Kāpēc izlēmu tev tomēr šo mazo kopsavilkumu dot - atkārtot tikai to pašu manis teikto, ko tu izlasīt nespēji jau iepriekš..?
Jo es gribētu "trāpīt" mērķi - panākt, lai tu pats apjēdz, kur ir tava paša vien problēma...
Un tad par vienu dumu, nīkulīgu, žēlabainu teļu pasaulē taptu mazāk...
Un, ar tavu sparu - tu vēl cik nīkulīgus bezmērķīgus teļus tad vēlāk pats šādi un līdzīgi pasaulē "likvidētu"... Tāds ir mans mērķis šobrīd.
Kas zina, vai man izdosies trāpīt šai mērķī...
Ir jau daudzi cilvēki - kurus ir izdevies "trāpīt" šādi pat un pašai pieredzēt to baudu , kā no gaudulīga nīkuļa, nīkules , kas "neko nevaru", "neko nemāku" tomēr trāpīts un manu acu priekšā atveras, uzplaukst pats savā spēkā kā ozols, kā puķe - un iet jau tālāk pavisam cits cilvēks. Stalts! Pašapzinīgs.
Mērķtiecīgs!
Jo man ta` kas - tādu bezmērķīgo nīkuļu kā tu ir pilna pasaule , tā ka es kaut kā jau pārdzīvošu, ka viens nīkulis negrib ar mani neko - pat ne parunāties, papļāpāt... atradīšu nākamo nīkuli ātrāk kā tu nožāvāties pagūsi!
Mērķtiecība ir tikums, puikiņ... Žēl, ka tev to nav iemācījuši jau tavi vecāki... Vienā sarunā arī to nevar izdarīt.
Tādēļ atliek cerēt man tāpēc tikai uz to, ko jaušu ar muguras smadzenēm - ka tu esi ļoti, izcili apķērīgs un tev zibenīgi pielec viss jaunais! Ka tu ļoti ātri mācies.
Naiva mana cerība?
Varbūt tu kādreiz pats man to pateiksi...
Lai tev labi klājas, puisēn! |
|
|
|
|
|
|
|
| lora viesis , | | |
| 16.01.2007, 12:01 |
Jānis Čupiņa,
15-01-2007, 21:35
Paldies "mammu" , ka izliecies gudra!
Un ko tu gribēji ar šo man vai citiem te pateikt, manu mazo, auklējamo, niķīģo "dēliņ" ar vārgo kunģīti?!?
Ok, tu gribēji "atcirst tāpat pret"...
Kāpēc tad tev pašam bija tik svarīgi - atcirst tomēr pret?!
Kāpēc tu gribēji, lai es uzzinu , ka tu "cērt pret"? Tu gribēji, lai es to uzzinu...
Ja tu nebūtu gribējis , lai es uzzinu, ka tu mēģini noķert un iegrābties ar tavu neveiklo zīdaiņa roķelīti "mammas" degunā , ja tev nebūtu svarīgi, ko es domāju , tad tu neteiktu neko... Kā iepriekš.
Savukārt, arī saspēlēties ar mani tu tātad negribi - jo, ja tu būtu gribējis pats mēģināt saspēlēties, runāt tieši un konkrēti, tad tu to arī būtu darījis! Tad tu pats runātu pa tēmu - tu mēģinātu pats uzķert tēmu un runātu sakarīgi, nevis šitik bērnišķīgi grābātos gar "mammas" degunteli...
Tātad - arī šoreiz tu uzvedies pats tikai kā mazs bērnelītis...
Nu - pasaki, kā lai ar šādu tevi kāds spētu pa tēmu sarunāties?! Ja tu redzami esi tik maziņš vēl, ka pat tik daudz nespēj, kā pats izdomāt - ko tu īsti pats gribi, kāpēc un ko dari pats...
Ja tu kaut ko vēlies - tad saki to pats tieši un konkrēti. Jo es nesaprotu, ko tu dīdies...
Ne man, ne kādam citam nav pienākums kā telepātam caur šīm tavām bērnišķībām saprast, ko tu gribi - jo tu neesi zīdainis! Tev ir pašam jāprot tieši un konkrēti pateikt un tieši tam cilvēkam, no kura un ko vēlies.
Ja kaut ko vēlies no manis - un vēlies gan, to pierāda tava zīdainiskā bakstīšanās gar manu snīpi , tava bērnišķīgā vainošanās - tad saki tieši un konkrēti. Tagad. Kamēr tev ir šī iespēja - pateikt tieši, jo, kamēr es te vēl esmu. Kamēr ieskatos. Jo tas atkal mainīsies - kas zina, kad nākamreiz...
Bet , ja tev dūšiņas un prasmes runāt tiešu valodu nav - tāpat kā visiem maziem bērniem šīs prasmes nav, tāpēc tie to izkopj, pamazām aug un mēģina iemācīties - tad klusē mūžīgi , beidz tad bakstīties arī gar loras snīpi! |
|
|
|
|
|
|
|
| Jānis Čupiņa viesis , | | |
| 15.01.2007, 21:35 |
| Paldies "mammu" , ka izliecies gudra! |
|
|
|
|
|
|
|
| lora viesis , | | |
| 15.01.2007, 20:42 |
Nekomentēšu visu - mēs tak jau vienojāmies...
Lūdzu , esi tik laipns un paskaties, kādu pļauku tu pats iecirti ikvienam cilvēkam ar šo tavu:
"Man tas ir kaut kas (kāda) , kas atnāks pati. Un kā parasti aizies pati."
Tu ar to pateici, ka tu esi patērētājs, citu izmantotājs - ka tu dancini, kad otram nākt, kad aiziet... Tu šādi pats ar šādu cinisku lielību cirti pļauku ikvienam cilvēkam, kas sevi ciena...
... un tomēr es nesabozos par šo uz tevi - bet, "redzot" tavu seju , redzot un pati saprotot to, ka tu pats nemaz neapzinājies, ko izdari - ka tā cērt ikvienam pļauku ar tādu ciniķa attieksmi, tāpēc es uzmanīgi, cik vien saudzīgi spēju mēģināju tev paskaidrot - ko tu dari un kā uzvedies, ka uzvedies kā kustēties nespējīgs invaldīds...
Lūk - šo manu saudzīgumu, to, ka es vispār ciniķim atbildēju un atbildu, to gan tu nepamanīji...
Nē - tu nebaidies no loras.
Un nebūt tas nebija tā domāts - nevis lai tevi provocētu spirināties , lai gan pieļāvu, ka tu mēģināsi to darīt un arī izdarīji..., bet tādēļ - ka tu gana skaidri nobrēcies, ka tev slikti, pārāk labi man bija redzams, cik ļoti tu sajuties manis "nepelnīti" apbižots...
Es neesmu izmantotāja... Atšķirībā no tevis!
Tādēļ pieklājīgi piedāvāju, ka vairs tevi nemandražēšu...
Tu, starp citu, tā arī neesi atzinis - ka biji pelnījis ne tādu vien pļauku par to tavu cinismu...
Tiesa, pats pie sevis atzini gan - tāpēc leci un spirinies, nevis atstāji bez atbildes...
Tomēr - man jau apnika nākt un aiziet, žēlsirdīgo slimnieku kopēju spēlēt. Te. Pie tevis.
Tu neej, nenāc pats. Tu tikai lēkā...
Ok , pēdējais ir mēģinājums badmintonu spēlēt - bet pārāk vārgs... Priekš manis.
Mēs esam no pārāk dažādām spēlētāju līgām. Starp citu, arī tu pats to jau esi teicis - saredzējis , ka jaut, ka esmu salīdzinot ar tevi pārlieku, hmmm..., kā lai to precīzāk pasaka , stabila (=pieredzējusi).
Man patīk mazāki, arī lielāki bērni - tomēr es nespēju pie labākās gribas visu savu uzmanību un ilgstoši tikai bērnam veltīt... Tas ir tas pats, kas sākt ēst bērnu putriņas...
Man garšo īstas lietas - cepta gaļa, karbonāde , vircoti ar garšvielām ēdieni, resp., man garšo un patīk tikai izcili kaitīgas lietas - priekš bērniem! Tādas, no kurām maziem bērniem sāp kunģīši un asariņas kā no pļaukām sāk birt...
Atkal uzcirtu, vai ne... Ragana...
Ja jau tev nepatika garīga invalīda krāšņā krāsa, kuru negribēji pieņemt kā pelnītu tavas būtības krāsu paletē , tad, re, var ņemt tās vietā šo - maza, pavisam maziņa, kas vēl putriņas ēd, bērna krāsiņas!
Vai arī šīs tev nešķitīs ar tavu paša uzvedību vien nopelnītas...??
Tu šā vakara komentārā sabakstījis esi tāāādas muļķības , ka pat skaidrot negribas. Tad es nomandražēsu tavi tā, ka iepriekšējā "pļauka" tev pašam vairs liksies tikai kā vismaigākais glāsts... Labāk ka nevajag.
Puikiņ - tev nav ne vainas , tikai mums abiem ir pārāk dažādas spēka un prasmju līmeņu līgas. Tu redzami nevelc ne kā sāncensis (badmintonā ir jau arī pāru spēles... ), ne kā partneris loras līgai pat ne tuvumā - tev iekšas netur pieaugušo spēles, barību, kur vēl loras...
Par to nav jākaunas. Tas ir normāli.
Vienkārši tu neesi spējīgs loru spēlēt lorai pret, tu loru nespēj mandražēt - saproti, kur tie sūdi? Tu nespēj piesiet loras uzmanību...
Tu pats uzskati, redzi sevi, ka esi melnbalts teļļuks , maza pelnu čupiņa , tb, neveiksminieks...
Tādu tu sevi rādi - tādu es tevi redzu.
Kā puišeli, kas dikti grib mammai iekost kājas pirkstiņā... Puspajokam, puspanopietnam...
Tu pats uzvedies pret mani kā pret mammu... Garlaicīgi...
Jā , redzu, ka tu nesaprati arī to , kāpēc uz katru tavu izmisīgo "iepazīsti mani" aicinājumu, es atsmēju tev pret - vai tu esi drošs, ka tu pats gribi mani iepazīt...
Lūk, jo tu man brēci kā mazs bērns uz mammu - "mammu, iepazīsti mani", bet tev kā jau bērnam ir prātā neienāca - ka tev pašam kā partnerim tad tak būs jāpaskatās un jāiepazīst tā "mamma"...
Tā ka tev šī problēma ir makten pamatīga - kā jau teicu, redzu, ka dikten dikti ieilgusi ir tava bērnība... Jo no katra tava teksta izlien šī tava attieksme, ka tu mēģini uzvesties kā bērns attiecībās.
Bet es tak neesmu un negribu būt tava mamma! Tikai tu pats to atsakies saprast...
Tāpēc - esi laimīgs, mans mazais! "Mammai" ir savas, citas gaitas arī - lielo... |
|
|
|
|
|
|
|
| Jānis Čupiņa viesis , | | |
| 15.01.2007, 18:14 |
"Tev nepatīk tas, kā tevi redzu?"
Un kā tad tu mani redzi? Baigi interesanti.
"Tad sāc piedomāt rūpīgāk, kā tu pats sevi parādi citiem! "
Nu piekrītu, kā sevi parādi tā arī tevi redzēs. Bet cilvēkiem ir dažādi viedokļi, uzskati, vērtības u.t.t, u.t.t . Gribot redzēt pa savam tā arī redzēsi! (ar nepacietību gaidu, ka dabūšu pērienu par tādām domām!) Bet vispār laika itkā daudz, un itkā maz un visu dzīvošanu līdz niansēm nepārdomāsi. Bet to, ko man vajadzēs pārdomāt to es pardomāšu agri vai vēlu, bet tomēr kaut kad.
"bet mērķi pats iepriekš izpētījis, vai to gribi, vai negribi, pats neesi! "
Mērķi izpētījis? Tu domā kaut kādu savu ideālu, vai kaut ko tamlīdzīgu? Nu ja tu tā domā, tad nekāda ideāla man nav. Uzskatu, ka kautkāds izdomāts cilvēks ko meklēt, kāds ar lūk tādām, šādām, visvisadām īpašībām. Tāda nekur nebūs. Un vai man viņš būs vajadzīgs, kad tādu atradīšu. Man vajadzēs to, ko ieraudzīšu un sagribēšu! Nu tā primitīvi, stulbi skan, bet tā es uzskatu. (Un arī par šādu uzskatu vēlos dabūt pa biksēm.)
"Velti tu apvainojies - es tik kā aklais aptaustu ar katru jautājumiņu, ar katru pieskārieniņu tavas "sejas" aprises.
Tātad - pamazām iepazīstu tevi! "
Kādu tad tu mani redzi? =
"Vai es to darītu, ja pati tevi neuzskatītu par tik vērtu, lai tavas "sejas" aprises pati papētītu? "
Nesapratu ! ? .
"Bet , ja jau tik traki mandražē mani vieglie, uzmanīgie pieskārieni, ka sāc bozties - vairs tev neskaršos klāt. Sarunāts! "
Ak tad es būšu cilvēks, kas baidās no loras? Nekādā gadījumā! Uzmanīgie pieskārieni? Labi jau skan, bet man kā garīgam invalīdam tāda pļauka iesūrstējās! Un nelikās uzmanīga. Nu labi. Pateicos, ka vēl tik maigi. |
|
|
|
|
|
|
|
| lora viesis , | | |
| 15.01.2007, 08:10 |
Iepazīsti mani pa īstam nevis pēc kaut kādiem komentāriem un tad spried!
Tev nepatīk tas, kā tevi redzu?
Tad sāc piedomāt rūpīgāk, kā tu pats sevi parādi citiem!
Un mācies pats parādīt sevi patiesāk, pilnīgāk - pats!
Jo to, ka tu "proti" patreiz tikai "romantiski" sapņos un ilūzijās dzīvot, kas no realitātes ir dikti tālu , es jau pamanīju un tev pašam acīs bakstu!
Tieši šo tak redzu tevī un tāpēc saku, ka tu "... bet laikam kautkā neveiksmīgu virzienu izvēlos. " = ka tu tes kā vilciņš visut kur, bet mērķi pats iepriekš izpētījis, vai to gribi, vai negribi, pats neesi!
Velti tu apvainojies - es tik kā aklais aptaustu ar katru jautājumiņu, ar katru pieskārieniņu tavas "sejas" aprises.
Tātad - pamazām iepazīstu tevi!
Vai es to darītu, ja pati tevi neuzskatītu par tik vērtu, lai tavas "sejas" aprises pati papētītu?
Tā ka - velti tu bozies.
Bet , ja jau tik traki mandražē mani vieglie, uzmanīgie pieskārieni, ka sāc bozties - vairs tev neskaršos klāt. Sarunāts! |
|
|
|
|
|
|
|
| Jānis Čupiņa viesis , | | |
| 13.01.2007, 22:21 |
| Tu mani pārprati! Kājas man ir. Man viss ir kārtībā. (kā pašam uz visiem 100 % šķiet) Iet es eju. Bet tur jau tā lieta es eju un eju, un eju un eju, un eju ... bet laikam kautkā neveiksmīgu virzienu izvēlos. Un tas ir sasodīti draņķīgi. Tu te man te nebrauc virsū, ja! Tu mani nedz pazīsti nedz saproti, kā es redzu. Tev vispār patīk rādīt savu taisnību un cik es pamanīju tu nekad nepiekrīti man.(un starp citu nemaz īpaši pēc tā netiecos. Tas tā lai tu mani vēlāk vēl kādas spējas vai bezspējas nepiešūtu ) Jau otrreiz atbildu uz tavu jautājumu. Neviens nespēs man palīdzēt. Palīgus es neprasīju, neprasu un neprasīšu. Ko gribēšu es audzēt to pats es sēšu. Pats ar to tikšu galā. Ak tad es garīgs invalīds? Lai būtu. Priekš tevis laikam varu būt jebkas, jo nu... Mums pavisam noteikti ir tāda gadu starpība, kurā ir atšķīrība skatā uz dzīvi un uz visu no tās iztekošo, izvēmošo u.t.t . Un man pilnīgi piedrāzt uz svešu viedokli. Patiešām greizu. Jo nu tu ar to invalīdu mani "bļin" patiešām apvainoji! Es romantiķis pēc dabas ar savu sasodīto fantāziju būtu tas, kurš neko nedara??? Kļūdies! Kļūdies! Kļūdies! Iepazīsti mani pa īstam nevis pēc kaut kādiem komentāriem un tad spried! |
|
|
|
|
|
|
|
| lora viesis , | | |
| 13.01.2007, 21:37 |
Piedod, bet tevis teiktā dēļ man tas ir tev tomēr tieši jāpajautā - vai tu esi invalīds?
Jo tikai slimnieku kopēja "pati atnāk un pati aiziet" - kamēr slimnieks guļ, sēž vai tml.
Piedod, ka jautāju tieši... Bet, ja jau tā ir ar tavu fizisko veselību, tad labāk būtu, ja tu man atbildētu - jo tad es labāk spēšu saprast tavas domas un man nenāksies turpmāk reižu reizēm uzdot jautājumus tev netēmā...
Bet, ja tu tomēr neesi fizisks invalīds - tad tu esi garīgs invalīds, ja pats nepadomā - kā tad "viņa" jutīsies, ja visu laiku "viņai" jāiet, viņai tevi jāmeklē. Loģiski, ka "viņa" "arī aizies" - jo ātri vien apjēgs, ka ir satapusi tādu, kas pie viņas neiet pats. "Viņa", jebkura izsecinās - aha, viņš nenāk pie manis..., viņš mani nemeklē, tātad viņam mani nemaz nevajag... Un vairs tu nekādu "viņu" neredzēsi - vairs nenāks un tevi netraucēs, ja jau tu pierādi ar savu nekustību, ka tev otru nevajag.
Tikai nav vērts uz mani tagad pukoties: "es jau tā nemaz nedomāju - kā tā lora šito visu te izsecinājusi. Bezsakars"...
Sūdi ir tieši tie, ka redzami
tu - n e d o m ā !
Nevis man bezsakars te, bet tu neesi aizdomājies par šo nekad un nemaz - kā otrs jutīsies, kā otrs jūtas tavu izrīcību/nerīcības dēļ. Tad sāc domāt! Kaut četras dienas! ;D
Un tikai tad runā.
Jautājums ir tomēr man aizvien tas pats, tikai ar jauno niansi - saki, kurš var tev palīdzēt iemācīties ar tavām paša kājām iet tur, kur tu gribi patiesi, iet arī pie tās "kaut kas(kādas)" - pašam meklēt, pašam ieskatīties vērīgāk cilvēkos? Kurš tavā vietā to visu darīs, kā tu patreiz esi to iedomājies?!
Tava auklīte?!
Slimnieku kopēja?!
Tava mamma?!
Tad auklīte vai slimnieku kopēja, vai mamma nīkulīša žēlotāja ir tā tava "kāda", kuru atnākam un tevi pēc tam pametam tu gaidi?!
Ja tu esi invalīds - tad fiziskas spējas pašam iet, pašam kustēties zaudējušam cilvēkam šāda tava te attieksme būtu vēl kaut cik saprotama, apžēlojama, kaut cik adkevāta - kaut cik dabiska... Kaut gan es pazīstu arī invalīdus - tāda vēlme pašiem iet - atnākt un aiziet, pašam kustēties, pat kaut tikai līdz sava dzīvokļa virtuvei, kāda ir lielākajai invalīdu daļai, tikai reti kuram "normālajam" - fiziski veselajam piemīt...
Tomēr es tevi "neredzu" kā fizisku invalīdu...
Kā garīgu... |
|
|
|
|
|
|
|
| Jānis Čupiņa viesis , | | |
| 13.01.2007, 18:21 |
Jā! Ja es domāju tad gadās divejādi.
1) Beidzot izdomāju!
2) Atkal kaut ko izdomāju, bet neko gudru.
Diezvai kāds var man palīdzēt. Tas nav neviena spēkos! :'( Man tas ir kaut kas (kāda) , kas atnāks pati. Un kā parasti aizies pati. Un vispār šai tēmai nav jēgas. Laikam. |
|
|
|
|
|
|
|
| lora viesis , | | |
| 13.01.2007, 13:34 |
Šo atbildi gan tu izcili ilgi domāji - četras dienas!
Ok, tad jājautā nākamais - vai tu zini, kurš tev var palīdzēt uzzināt "kur", ja jau tu pats to nezini? |
|
|
|
|
|
|
|
| Jānis Čupiņa viesis , | | |
| 12.01.2007, 18:10 |
| Teikšu īsi! Es gribu zināt "kur", un es iešu "tur" |
|
|
|
|
|
|
|
| pl viesis , | | |
| 08.01.2007, 09:33 |
Neizklausījās, ka tu patiesi gribi zināt "kur"...
Nav jūtams, ka tu, uzzinot atbildi - kur, pats ietu tur...
Tātad - tikai poza jeb tukša muldēšana. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kopā komentāri: 15
Lapas: 1 |
Lapas: 1 |
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1274
Kopā:6130751
|
| |
| |
|
Autori
