|
|
 |
|
|
|
|
| | Es neciešu rozes | Autors - Klusais mīlētājs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ziedošās ievās no mīļās es slēpjos.
Kā viņas smaržo, smaržo - kaut dej!
Lai baltajā vilnī sniegbalts es tērpjos -
Atrod tā mani un laimīgi smej.
Skauj mani, mīļā, es glāstīšu;
Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..!
Ceriņu krūmā, notupies gaidu,
Tikšanās mirklis tālu vairs nav.
Ieraugot viņu, nevaru - smaidu,
Mīļā priecīgi saka man - čau!
Skauj mani, mīļā, es glāstīšu;
Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..!
Skurbais jasmīns sedz debesjumu,
Jaukajai pēddzinei skatienu liedz.
Tomēr, par lielu man pārsteigumu,
Viņa caur zariem man roku sniedz!
Skauj mani, mīļā, es glāstīšu;
Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..!
Pie rožkrūma košā kā apburta stāv,
Neredz tā mani, bet lūkojas ziedos.
Jau saulrieta stari pamazām blāv,
Dievs, vai kādreiz prātu man dos..?
(23.10.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 3086
Kopā:6675197
|
|
|
|