|
|
|
|
|
|
|
| | Brīdis iedvesmai | Autors - Elizabete Ilze Stepina
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aizvakar es atsitos pret zaru,
asiņoja mana piere.
Vakar man paziņoja nepatīkamu vēsti,
asiņoja tikai sirds.
Šodien mani pārsteidza nesagatavotu. Mani sita, slānīja ar
vārdiem, tad izrāva sirdi un aizmeta kaukāzietim brokastīs.
Rīt es rakstīšu šo un būšu jau beigta.
Diagnoze: pārslodze noasiņojot.
* * *
Man apnika krist.
Pat gaisa baloniņš necēla mani.
Nekas, itin nekas nespēja izkliegt manu krišanu.
Esmu par smagu, lai melnzeme mani turētu.
Caur zaļas zāles paklāju spraucās zilas puķītes uz augšu.
Bet govis brīnās.
Es krītu caur zāli,
caur zemi,
caur dolomītu līdz magmai
un vēl tālāk...
Krītu un nespēju apturēt, nespēju būt viegla.
Govis brīnās — viņas redzēja manu kritienu.
Redzēja un nespēja mani noturēt, jo viņas taču ir govis.
Tu neesi govs, tāpēc krītu.
Tu mani neturi.
Tu mani atlaidi.
25.08.2003 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1511
Kopā:6422284
|
|
|
|