|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Arī es gribu | Autors - Elizabete Ilze Stepina
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Bet dzīve ir kā gabals no balta putuplasta, kurš sastāv no
tūkstoš mazu, gaistošu sapnīšu.
Un tikai sekundes mirklis tevi tur no neciešamās berzes ar betonu.
* * *
Moskīti uzbrūk vasarā,
Tu svīsti ziemā,
bet pavasaris kopā ar sīkstās Daugavas paliem ieķēries starp
vasaras un ziemas krastiem.
Tu neesi pavasaris, rudens, ne cits.
Tu — moskītu moceklis un mana nasta.
Tu svīsti ziemā, bet es apsaldējusies skrien sienās, sizdama
mežoņus, kurus vasarā nevari ciest.
Tu esi mana nasta.
Mana laime un sviedri.
* * *
Nostieptā, ar melnu darvu nosmērētā trose guļ starp mums.
Starp tevi un mani.
Kā caur telefona līniju mēs sūtam viens otram aizkaitinošas
piezīmes īsziņu veidā.
Mēs nebļaujam.
Mēs esam moderni.
Sadragājam pelēkās smadzeņu šūniņas čukstus.
Mēs esam labi, mēs nebļaujam.
* * *
..un tā es te sēžu, atstūmusies pret sašķiebušos sētu un
ripinu gredzenu ar gravējumu: " mīlu tevi".
Man vienalga, es sviežu to mēslu prom un skatos kā tas sev izmeklē
ceļu uz lielo peļķi.
Tad arī ierodas viņš ar pleznām un nirst. Pēc brīža pamanu to
uz jumta, tad telefona stabā karājamies un aurojot kā ar mēri
sasirdzis suns.
Es viņu neredzu, negribu dzirdēt.
Es vēroju krēslu, putnus, kuri aklumā atsit spārnus pret mākoņu
stūriem un retajā zvaigznē apsvilina savu putna spalvu.
Es dzirdu vēju un klusumu.
Skatos uz dubļaino zemi un peļķi, kuras atspulgā redzu to, kurš
karājās stabā un kliedz.
Tas mēģina saglābt nesaglābjamo.
Bet viņš bija muļķis un nesaprata, ka nevar saglābt
nesaglābjamo.
* * *
Man netīk gulēt uz ielas.
Daudz foršāk ir ielīst svešā kabatā un elsot, jo tad cilvēks
domā, ka viņam ir draugs.
Jā, atzīstos, es viņus mānu un izgulējusies pametu.
Bet saprotiet arī mani.
Esmu intrigante, ceļotāja — gulēt vairākas naktis pie viena un
tā paša kabatā ir tas pats, kas iepazīt to.
Bet tad jau tas var kļūt par ieradumu?
Un ko tad?
25.08.2003
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1952
Kopā:6413717
|
| |
| |
|
Autori
