|
|
|
|
|
|
|
| | Ar aizvērtiem plakstiem | Autors - TAVAmīlule
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es veros aizvērtiem plakstiem uz mums
Un rodas man kārtējais jautājums.
Cik tālu mēs iesim?
Cik daudz viens otram sniegsim?
Nekad dzīvē tā neesmu jutusies es,
Ar Tevi kopā kā uz paradīzes.
Katra doma pie Tevis man klīst,
Nav no svara, vai ārā spīd saule vai līst.
Ik mirkli es gribētu ar Tevi sagaidīt,
Lai nekad Tev nenāktos mani pavadīt.
Es nesaprotu kā tas var būt,
Ka mana sirds kaut ko tādu jūt. (03.11.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1510
Kopā:6132387
|
|
|
|