|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nesamin dzejnieku | Autors - Jānis Čupiņa
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es guļu uz zems, ar visu savu būtību,
Gulēt un domāt tajā neredzu grūtību.
Es esmu dzejnieks uz zemes,
Un kabatā man karameles.
Jā! Es uzskatu sevi par dzejnieku,
Un tamdēļ neskaties uz mani kā nieku.
Mēģini mani saprast ja vari,
Es te guļu un gaidu pavasari.
Nāc! Gulies man blakus,
Mēs sacerēsim darbus trakus.
Nē? Tu negribi?
Tu mani par traku uzskati?
Traks, tas ir skarbi,
Par dzejnieku tā runāt nav labi.
Tu, vīrieti ar dobermani!
Uzmanīgi nesamin mani.
Mans draugs Žani,
Uzmanīgi tu gandrīz samini mani.
Tu neredzi manā gulēšanā prieka?
Beidz! Vai, arī mani ķers trieka!
Es lūdzu! Nesamin mani.
Es te guļu un gaidu pavasari.
(28.01.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
